Autors: Shutterstock.com

Sabiedrībā joprojām bieži tiek lietoti jēdzieni „jurists” un „advokāts” kā sinonīmi, tomēr no tiesību viedokļa tie nav identiski jēdzieni. Lai gan ikviens zvērināts advokāts ir jurists, ne katrs jurists ir zvērināts advokāts. 

Jurists ir persona, kura ieguvusi augstāko juridisko izglītību un kuras profesionālā darbība ir saistīta ar tiesību normu piemērošanu, juridisko dokumentu sagatavošanu, tiesību analīzi, juridisko konsultāciju sniegšanu, normatīvo aktu izstrādi, zinātnisko pētniecību vai darbu valsts un pašvaldību institūcijās, tiesībsargājošajās iestādēs, komercsabiedrībās un citās organizācijās. Jurista profesionālā darbība var izpausties ļoti dažādās tiesību nozarēs un amatos, sākot no valsts pārvaldes un uzņēmumu juridiskajiem dienestiem līdz akadēmiskajam darbam un juridisko pakalpojumu sniegšanai privātajā sektorā. 

Savukārt zvērināts advokāts ir īpaša, likumā regulēta juridiskā profesija. Lai persona iegūtu zvērināta advokāta statusu, nepietiek vienīgi ar juridiskās izglītības iegūšanu. Nepieciešams izpildīt Advokatūras likumā noteiktās prasības, iegūt nepieciešamo profesionālo pieredzi, nokārtot kvalifikācijas eksāmenu, dot zvērestu un tikt uzņemtam Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā. Tikai pēc šo priekšnoteikumu izpildes persona iegūst tiesības praktizēt kā zvērināts advokāts. 

Advokatūra Latvijā ir tiesu sistēmai piederīga neatkarīga institūcija. Tās uzdevums nav tikai juridisku konsultāciju sniegšana, bet arī personas tiesību, brīvību un likumisko interešu aizsardzība, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu efektīvas īstenošanas nodrošināšana. Tieši šī iemesla dēļ likumdevējs advokātiem ir piešķīris īpašu tiesisko statusu un profesionālās garantijas. 

Būtiska atšķirība starp juristu un zvērinātu advokātu ir profesionālā neatkarība. Advokāts savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un pakļauts vienīgi likumam. Viņa darbību reglamentē ne tikai Advokatūras likums, bet arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūti un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodekss. Advokātam ir pienākums ievērot augstus profesionālās ētikas standartus, izvairīties no interešu konflikta, nepārtraukti pilnveidot savu kvalifikāciju un nodrošināt klienta tiesību aizsardzību atbilstoši profesionālajiem standartiem. 

Ne mazāk nozīmīga ir advokāta noslēpuma aizsardzība. Advokāta un klienta saziņa ir īpaši aizsargāta ar likumu, un advokātam ir pienākums glabāt visu informāciju, kas viņam kļuvusi zināma profesionālās darbības ietvaros. Šī konfidencialitātes garantija ir viens no taisnīgas tiesas un efektīvas aizstāvības priekšnoteikumiem, jo nodrošina klientam iespēju pilnībā uzticēties savam juridiskajam pārstāvim. 

Advokāta darbība ir pakļauta arī profesionālajai uzraudzībai. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzrauga advokātu profesionālo darbību, izskata sūdzības par iespējamiem profesionālajiem pārkāpumiem un nepieciešamības gadījumā ierosina disciplinārlietas. Tādējādi klientam tiek nodrošināts ne tikai kvalificēts juridiskās palīdzības sniedzējs, bet arī efektīvs profesionālās kontroles mehānisms. 

Līdz ar to galvenā atšķirība starp juristu un zvērinātu advokātu nav juridiskās izglītības esamībā, bet gan profesionālajā statusā, neatkarības garantijās, konfidencialitātes pienākumā, profesionālās kvalifikācijas prasībās, disciplinārajā uzraudzībā un likumā noteiktajās tiesībās sniegt juridisko palīdzību advokatūras institūta ietvaros. 

Vai jurists var pārstāvēt klientu tiesā? 

Uz šo jautājumu nav iespējams sniegt vienu universālu atbildi, jo pārstāvības tiesības ir atkarīgas no konkrētā procesa veida un tajā piemērojamā tiesiskā regulējuma. 

Latvijas tiesību sistēmā ne visās lietās personas pārstāvim obligāti jābūt zvērinātam advokātam. Civilprocesā un administratīvajā procesā likums daudzos gadījumos pieļauj personas interešu pārstāvību arī ar pilnvarota jurista vai citas personas starpniecību, ja ir ievērotas attiecīgās procesuālās prasības. Tādēļ praksē nav nekas neparasts, ka klientus tiesā pārstāv juristi, kuri nav zvērināti advokāti. 

Tomēr kriminālprocesā likumdevējs ir noteicis būtiski atšķirīgu regulējumu. Kriminālprocesa likums paredz, ka aizstāvību aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā interesēs var īstenot tikai advokāts. Tas nozīmē, ka jurists, kurš nav advokāts, nevar uzņemties personas aizstāvja funkcijas kriminālprocesā. Šāds regulējums nav formāls ierobežojums, bet gan tiesiska garantija, kas saistīta ar kriminālprocesa īpašo nozīmi, jo tajā tiek lemts par personas pamattiesībām, brīvību, reputāciju un iespējamo kriminālatbildību. 

Tādēļ, lai gan atsevišķās tiesvedībās jurists var sekmīgi pārstāvēt klienta intereses, advokāta statuss nodrošina plašāku profesionālo garantiju kopumu, kura mērķis ir nodrošināt kvalificētu juridisko palīdzību un efektīvu personas tiesību aizsardzību. 

Kāpēc advokāta pakalpojumi nereti maksā vairāk nekā jurista pakalpojumi? 

Jautājums par juridisko pakalpojumu izmaksām ir cieši saistīts ar profesionālās atbildības un tiesisko garantiju apjomu, ko konkrētais pakalpojuma sniedzējs nodrošina klientam. 

Advokāta profesionālā darbība ir pakļauta ievērojami stingrākam regulējumam nekā vairuma citu juridisko profesiju pārstāvju darbība. Lai iegūtu zvērināta advokāta statusu, personai jāizpilda likumā noteiktās kvalifikācijas prasības, jāuzkrāj profesionālā pieredze un jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Pēc uzņemšanas advokatūrā advokātam ir pienākums nepārtraukti pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, ievērot profesionālās ētikas normas, nodrošināt profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pakļauties disciplinārajai uzraudzībai. 

Advokāta darbība klientam sniedz arī papildu tiesiskās garantijas. Advokāta noslēpums aizsargā klienta sniegto informāciju, profesionālā neatkarība nodrošina brīvību no ārējas ietekmes, savukārt disciplinārās atbildības mehānismi garantē profesionālās darbības kontroli. Klientam ir tiesības vērsties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, ja rodas šaubas par advokāta profesionālo rīcību, tādējādi nodrošinot papildu aizsardzības līmeni. 

Tas nenozīmē, ka jurista sniegtie pakalpojumi būtu mazāk kvalitatīvi. Latvijā darbojas daudzi augsti kvalificēti juristi ar ievērojamu profesionālo pieredzi un zināšanām. Tomēr advokāta pakalpojuma cenā bieži vien ir ietverts arī viss profesionālo garantiju, pienākumu, atbildības un uzraudzības mehānisms, kuru likumdevējs ir izveidojis advokatūras institūta ietvaros. 

Tāpēc juridiskā pakalpojuma izvēle nav tikai jautājums par cenu. Tā ir izvēle starp dažādiem profesionālās atbildības, neatkarības, konfidencialitātes un klienta tiesiskās aizsardzības līmeņiem. Tieši šo garantiju kopums veido advokāta profesionālā statusa būtību un nosaka tā īpašo vietu tiesību sistēmā. 

Sazinieties ar Zvērinātu advokātu biroju LANDMESERE un partneri, lai saņemtu zvērināta advokāta konsultāciju jums interesējošajā jautājumā!