Zvērinātu advokātu birojs LANDMESERE un partneri vērš uzmanību uz nozīmīgu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kurā sniegtas būtiskas atziņas par konkurences ierobežojuma vienošanos piemērošanu darba tiesiskajās attiecībās.  

Praksē nereti sastopams uzskats, ka darbinieks, kurš parakstījis konkurences ierobežojuma vienošanos, pēc darba attiecību izbeigšanas automātiski nedrīkst strādāt pie konkurenta. Senāts šajā lietā skaidri norādījis, ka šāds pieņēmums neatbilst Darba likuma regulējumam un konkurences ierobežojuma institūta būtībai.  

Tiesa uzsvērusi, ka konkurences ierobežojuma mērķis nav aizsargāt darba devēju no konkurences kā tādas. Tā patiesais mērķis ir aizsargāt darba devēja leģitīmās komerciālās intereses, novēršot risku, ka bijušais darbinieks izmantos vai izpaudīs komercnoslēpumu, klientu informāciju, cenu politiku, biznesa stratēģiju vai citu aizsargājamu informāciju, kuru viņš ieguvis darba attiecību laikā. Tieši šīs informācijas izmantošana var radīt konkurentam priekšrocības, kuras tas citādi nebūtu ieguvis.

Senāts arī norādījis, ka strīdā par konkurences ierobežojuma pārkāpumu nepietiek tikai ar konstatējumu, ka darbinieks pēc darba attiecību izbeigšanas uzsācis darbu pie uzņēmuma, kas darbojas tajā pašā nozarē. Darba devējam ir jāpierāda daudz vairāk: 

Īpaši nozīmīga ir Senāta atziņa, ka pārkāpuma konstatēšanai nav obligāti jāpierāda, ka aizsargājamā informācija faktiski tikusi izmantota. Pietiek ar ticamu iespējamību, ka darbinieks savā jaunajā amatā varētu izmantot viņa rīcībā esošo darba devēja aizsargājamo informāciju. Tādējādi konkurences ierobežojuma mērķis ir novērst risku jau pirms kaitējuma iestāšanās.  

Tāpat Senāts būtiski precizējis Darba likuma 84. pantā lietotā jēdziena „darbības joma” saturu. Tiesa norādījusi, ka darbības joma nav identificējama tikai ar amata nosaukumu. Lai izvērtētu iespējamu konkurences ierobežojuma pārkāpumu, ir jāanalizē darbinieka faktiskie darba pienākumi un funkcijas. Citiem vārdiem sakot, divi atšķirīgi amati pēc nosaukuma vēl nenozīmē, ka darbinieks darbojas atšķirīgās jomās. Izšķiroša nozīme ir tam, kādus uzdevumus persona faktiski veic un vai šajos pienākumos var tikt izmantota iepriekšējā darba devēja aizsargājamā informācija.  

Senāts arī atgādinājis par tiesas pienākumu pilnvērtīgi izvērtēt visus lietā esošos pierādījumus, analizēt tos kopsakarā un sniegt loģisku pamatojumu secinājumiem. Ja tiesa dod priekšroku vieniem pierādījumiem, tai jāpamato, kādēļ citi pierādījumi nav atzīti par pietiekamiem vai ticamiem. Šī atziņa ir nozīmīga ne tikai darba tiesību strīdos, bet arī civillietās kopumā.  

Šis Senāta spriedums ir būtisks atgādinājums darba devējiem, ka konkurences ierobežojuma vienošanās nevar tikt izmantota kā universāls instruments darbinieku aiziešanas ierobežošanai. Savukārt darbiniekiem spriedums apliecina, ka profesionālās darbības brīvība ir aizsargājama Satversmes vērtība un tās ierobežojumi pieļaujami tikai tiktāl, ciktāl tie nepieciešami konkrētu un leģitīmu darba devēja interešu aizsardzībai.  

Zvērinātu advokātu birojs LANDMESERE un partneri seko aktuālākajām judikatūras attīstības tendencēm un regulāri analizē Senāta atziņas, kas ietekmē darba tiesību, komerctiesību un strīdu risināšanas praksi Latvijā.