Vikingu kuģu muzejs tika atklāts 1926. gadā Bigdijas pussalā, netālu no Oslo rietumu krasta. Tas ir vācis vēsturiskas bagātības kopš vikingu laikmeta (793.–1066. g. m. ē.). Galvenās muzeja piesaistes ir trīs neskarti vikingu kuģi, kas izrakti no apbedījumiem laika posmā no 1867. līdz 1904. gadam. Daudzi apmeklētāji no visas pasaules apmeklē Oslo un īpaši Vikingu kuģu muzeju, lai skatītu šos kuģus un uzzinātu, kā vikingu laivas tika darinātas pietiekami izturīgas, lai pārvarētu okeānu.

Lai nokļūtu Vikingu kuģu muzejā

Ātrākais veids, kā nokļūt no Latvijas uz Oslo, ir ar lidmašīnu. Riga Oslo lidojumi ir ikdienas reiss. Biļešu cenas – sākot no 30 eiro, un tās var iegādāties tiešsaistē. Jūs varat nokļūt Vikingu kuģu muzejā no Oslo lidostas, ņemot ātro Flytoget vai regulāros vilcienus. Lai nokļūtu Oslo centrālajā stacijā, nepieciešamas apmēram 19–22 minūtes. Flytoget biļete pieaugušajiem maksā 22,31 eiro. Regulārā vilciena pakalpojums līdz centrālajai stacijai izmaksā apmēram 11,45 eiro. Jūs varat arī izmantot autobusu, kas 45 līdz 50 minūtēs savieno lidostu ar Oslo autobusu termināli. Pieaugušo viena virziena biļete maksā apmēram 21,24 eiro. 

Autors: Pexels.com

Trīs vikingu kuģi

Osebergas kuģis, kas tika atrasts 1904.–1905. g. fermā netālu no Tønsbergas, ir Vikingu kuģu muzeja kolekcijas kroņa dārgakmens. Kuģis datēts ar aptuveni 800.–830., un tā priekšpusē un aizmugurē ir sarežģīti dzīvnieku galvas grebumi. Un tā varēja būt divu augsta ranga vikingu sieviešu apbedīšanas vieta, kuru skeleti tika atrasti kuģa iekšpusē. Viena sieviete bija aptuveni 80 gadus veca, otra – ap 50. Viņu identitāte joprojām nav zināma, taču daži zinātnieki uzskata, ka vecākā sieviete varētu būt bijusi Asa, karaļa Halfdana Melnā māte.

Osebergas kuģa rotājumi un saturs sniedz unikālu ieskatu 9. gadsimta sākuma Norvēģijas vikingu augstmaņu dzīvē. Kuģis parāda, cik prasmīgi bija ziemeļu būvmeistari. Viņi izmantoja izturīgu ozolu koku, augsti kvalificētu savienojumu tehniku un lielas vilnas buras. Skeleti bija ietverti mājās lietotās mantās, piemēram, koka mēbelēs, tekstilā, spalvu spilvenos, kamanās, ragavās, dažādos virtuves rīkos. Tas palīdz iztēloties vikingu sieviešu dzīvesveidu, kurām, iespējams, bija ievērojamas zemes platības un lielas ģimenes.

Autors: Pexels.com

Gokstadas kuģis ir lielākais un vizuāli iespaidīgākais kuģis muzejā. Tas ir 23 metrus garš un ap 900 gadu vecs. Kuģim ir arī skaista izliekta korpusa forma un pakaļgalā izgrebta pūķa galva, tādēļ tas varēja sasniegt ātrumu līdz 10 jūdžu stundā. Tāpat tas ir darināts no izturīga ozolkoka, lai izturētu negaisu ūdenī, bet būtu pietiekami viegls, lai pārvietotos pa zemi.

Gokstadas kuģi atrada 1880. gadā fermā netālu no Sandefjordenas. Iespējams, tas bija kāda ietekmīga virsaiša vai ķēniņa apbedījuma kuģis. Tajā atrada vīrieša mirstīgās atliekas un ieročus, rīkus, kas liecināja par augstu statusu. Uz klāja bija arī trīs mazas laivas, ko viņš varētu izmantot pēcnāvē, kā arī citas vikingu ikdienā lietotas mantas.

Tune kuģis ir mazākais no trim kuģiem, tikai nedaudz vairāk par 17 metriem garš. To atrada 1867. gadā apbedījuma kurgānā pie Rolvsi Zviedrijā. Lai arī pieticīgs pēc izmēra, Tune kuģim ir sīki izgrebti koka rotājumi un ornamenti, tostarp sarežģīts dzīvnieka galvas veida priekšgals.

Autors: Pexels.com

Citas vikingu senlietas

Vikingu kuģu muzejā ir arī liela ikdienas priekšmetu kolekcija. Šie objekti sniedz ieskatu dažādos vikingu laikmeta aspektos laika posmā no 800. līdz 1050. gadam. Dzelzs katli, pannas un katli ir paraugs ziemeļnieku gatavošanas inovācijām. Ar rokām austie vilnas audumi, gobelēni un apģērbu atliekas parāda vikingu apģērbu un amatniecību. Āmuri, knaibles un ēzes ir paraugs vikingu metālapstrādes augstajam līmenim. Ir arī daudzas koka ragavas un kamanas, kas tika izmantotas, lai pārvietotos pa Skandināvijas zemēm ziemās. Visi izgrebtie koka priekšmeti ir ar sarežģītiem dzīvnieku ornamentiem un rakstiem. Ir arī ar rokām darinātas rotaslietas – saktas, gredzeni un piekariņi no zelta, sudraba vai bronzas.