Autors: Publicitātes foto

Virtuves grīdas izvēle reti aprobežojas tikai ar ilgmūžības jautājumu. Gan kvarca vinils, gan porcelāna keramikas flīzes ir paredzētas daudzu gadu ekspluatācijai. Atšķirības izpaužas citur – sajūtās staigājot, izturībā pret triecieniem, saderībā ar silto grīdu un visa remonta izmaksās, ne tikai grīdas seguma cenā par kvadrātmetru.

Kvarca vinils: komforts ir svarīgāks par izturību

Porcelāna keramikas flīzes ir izturīgākas, taču virtuvē tas nebūt nav vienīgais, kam jāpievērš uzmanība.

Lielākās daļas SPC segumu pamatā ir PVC un kalcija karbonāta kompozīts (Stone Polymer Composite). Pateicoties šādai konstrukcijai, kvarca vinila flīzes zem kājām šķiet siltākas, klusākas un nedaudz mīkstākas. Pēc vairākām stundām, kas pavadītas virtuvē, atšķirību parasti var uzreiz sajust, taču pēc virsmas cietības keramikas flīzes joprojām ir pārākas.

Izvēloties SPC segumu, uzmanība jāpievērš nevis kopējam dēlīša biezumam, bet gan aizsargkārtas biezumam:

• 0,3 mm – telpām ar nelielu noslodzi;
• 0,5 mm – standarts dzīvojamām telpām;
• 0,55 mm – virtuvēm un gaiteņiem;
• 0,7 mm – komerciālām telpām ar intensīvu kustību.

Mūsdienu vinila flīzes tiek ražotas ar dažāda biezuma aizsargkārtu, tāpēc tieši šis parametrs ir daudz svarīgāks par paneļa kopējo biezumu. Tieši nodilumizturīgā kārta nosaka, cik ilgi segums saglabās savu izskatu. Paša paneļa biezums – parasti no 4 līdz 6,5 mm – galvenokārt ietekmē akustisko komfortu, konstrukcijas noturību un spēju paslēpt nelielus pamatnes nelīdzenumus, taču tas nepadara virsmu izturīgāku pret skrāpējumiem.

Piemēram: nokritusi čuguna panna var atstāt iespiedumu uz kvarca vinila, taču grīdas segums paliks neskarts. Porcelāna keramikas flīzes bieži reaģē pretēji – trauki netiek bojāti, toties uz flīzes var parādīties šķemba.

Mārketings bieži dēvē SPC par pilnībā ūdensizturīgu segumu. Formāli tā ir tikai daļēja taisnība. Pats dēlītis nebaidās no ūdens, taču mitrums var iekļūt caur savienojuma vietām līdz pamatnei vai apakšklājam, ja tas ilgstoši paliek uz grīdas.

No otras puses, virtuvē noplūdes reti paliek nepamanītas. Turklāt klikšķa savienojuma konstrukcija ļauj nomainīt bojātos elementus, nedemontējot visu segumu.

Kvarca vinils un siltā grīda

Gandrīz katrs ražotājs norāda, ka SPC segums ir savienojams ar grīdas apsildi, tomēr pastāv arī ierobežojumi. Lielākajai daļai kvarca vinila segumu maksimālā virsmas temperatūra ir aptuveni 27 °C. Ražotāji parasti neiesaka to pārsniegt, lai izvairītos no deformācijām un klikšķa savienojumu ģeometrijas izmaiņām.

Porcelāna keramikas flīzēm šādu ierobežojumu praktiski nav.

Ir vēl kāda īpatnība, par kuru reti atceras – akmens-polimēra pamatne vada siltumu sliktāk nekā keramika. Turklāt SPC segums parasti ir biezāks nekā līmējamais LVT, tāpēc siltums caur materiālu izplatās lēnāk.

Aptuveni 12 m² lielā virtuvē ar ūdens silto grīdu atšķirība kļūst pamanāma. Porcelāna keramikas flīzes uzsilst ilgāk, taču pēc tam ilgstoši saglabā uzkrāto siltumu. SPC ātrāk kļūst patīkams pieskārienam, bet pēc apkures izslēgšanas arī atdziest ievērojami ātrāk. Tāpēc reklāmas apgalvojums "SPC ir siltāks" galvenokārt darbojas bez grīdas apsildes sistēmas. Ja siltā grīda darbojas pastāvīgi, atšķirības jūtamas daudz mazāk. Tomēr kvarca vinilam saglabājas būtiska priekšrocība. Dzīvoklī, kur remonts jāpabeidz dažu dienu laikā vai segums jāieklāj bez vecās grīdas demontāžas, klikšķa sistēma bieži ir daudz praktiskāka nekā mitrie flīžu ieklāšanas darbi.

Kvarca vinils vai flīzes: kā aprēķināt izmaksas

Materiāla cena reti parāda grīdas patiesās izmaksas. Daudz lietderīgāk ir aprēķināt visu projektu kopā.

Tāmē parasti tiek iekļauts:

• pamatnes sagatavošana;
• grīdas izlīdzināšana;
• montāžas izmaksas;
• iespējamā vecā seguma demontāža.

Keramikas flīzēm gandrīz vienmēr nepieciešama rūpīgi sagatavota pamatne un mitrie būvdarbi. Jebkuri nelīdzenumi pēc ieklāšanas kļūst pamanāmi.

SPC segums ir mazāk prasīgs. Ja esošā grīda ir pietiekami līdzena, klikšķa paneļus var ieklāt tieši virs tās bez būtiskas pamatnes pārbūves.

Ir arī strīdīgs jautājums: kvarca vinila ražotāji bieži norāda, ka grīdas segumi ar aptuveni 0,5 mm biezu nodilumizturīgo kārtu var kalpot 20–30 gadus. Tomēr šie dati parasti balstās uz ražotāju aprēķiniem un laboratorijas testiem, nevis uz neatkarīgiem ilgtermiņa pētījumiem, kas apliecinātu seguma kalpošanas ilgumu reālos ekspluatācijas apstākļos.

Porcelāna keramikas flīzēm šādu jautājumu praktiski nav. Tās spēj kalpot vairākus gadu desmitus pat virtuvē, kur slodze ir lielāka. Keramikas grīdu daudz biežāk maina nevis tāpēc, ka tā būtu nolietojusies, bet gan tāpēc, ka īpašniekiem vairs nepatīk interjers. Līdz ar to var saprast, ka materiāla kalpošanas laiks izrādās garāks nekā  dizaina mūžs.