Apbedīšanas regulējums Latvijā ir stingri noteikts ar valsts un pašvaldību izstrādātiem normatīvajiem aktiem, kuri nosaka ne tikai apbedīšanas procesa organizāciju, bet arī veselības aizsardzības, vides aizsardzības un citus aspektus. Ja runājam par normatīvajiem aktiem, kas regulē apbedīšanas nozari, tad vieni no svarīgākajiem normatīvajiem aktiem ir MK Noteikumi Nr. 761, kas regulē noteikumus par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, tostarp miršanas fakta noteikšanu un reģistrāciju. Lai saņemtu kapavietu un varētu noformēt visu ar bērēm saistīto pabalstu saņemšanu, tuviniekiem ir jāuzrāda miršanas apliecība, kas ir izdota saskaņā ar iepriekš minētajiem MK noteikumiem. Ja tuvinieki ir nolēmuši veikt aizgājēja kremāciju, tas jādara saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 600 "Kremācijas noteikumi", savukārt, ja ir nolemts veikt klasisko apbedīšanu kapsētā, jāskatās konkrētās pašvaldības saistošie noteikumi. Šobrīd apbedīšanas nozares regulēšana lielākoties ir atstāta uz pašvaldību pleciem, lai arī 2020. gadā VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) solīja izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu, kas noteiktu kapsētu ierīkošanas pamatprincipus, kā arī apbedīšanas un kapavietu uzturēšanas noteikumus pašvaldībās. Kādēļ ir nepieciešama šāda jauna kārtība? Šobrīd ne visās pašvaldībās tiek uzraudzītas kapsētās veiktās darbības, kas nozīmē, ka nav noteikti kritēriji un apmaksas kārtība, lai varētu izraudzīties vietu apbedījumam kapsētā. 

Autors: Shutterstock.com

Katrai pašvaldībai sava kārtība 

Nav tā, ka Latvijā apbedīšanas norise netiek reglamentēta vispār – katra pašvaldība izdod saistošos noteikumus, kur atrunā kārtību par kapsētu izveidošanu un uzturēšanu. Lai arī tas nav nekas slikts, tomēr būtu daudz vienkāršāk, ja būtu vienoti noteikumi visā Latvijā. Piemēram, šomēnes Līvānu pašvaldībā ir stājušies spēkā noteikumi par Līvānu novada kapsētu uzturēšanu un izmantošanu, kas nosaka, ka Līvānu novada kapsētās kapavieta ir jāiekārto ne vēlāk kā gadu pēc apbedījuma veikšanas un krūmi un koki, kas atrodas kapavietā, nedrīkst pārsniegt pusotra metra augstumu. Rīgas novada kapsētās dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 0,7 metru augstumu, savukārt Jēkabpils novada saistošajos noteikumos nav minēti ierobežojumi koku, krūmu vai dzīvžoga augstumam. Šādas noteikumu atšķirības katrā pašvaldībā var padarīt kapu uzturēšanu izaicinošu, ja cilvēkiem ir jāapkopj tuvinieku kapavietas dažādos reģionos, jo, piemēram, ir jāatceras, kurā kapavietā cik augstu dzīvžogu drīkst iekopt un uzturēt. Tāpat atšķiras arī apbedīšanas kārtība, kapavietu aktēšanas un apsekošanas kārtība, kas krietni sarežģī apbedīšanas un kapu uzturēšanas procesu.

Autors: Shutterstock.com

Jaunais likums būs! 

Pašlaik tiek izstrādāts likumprojekts "Kapsētas likums", kas paredz ieviest skaidrākas procedūras un regulācijas, lai uzlabotu apbedīšanas pakalpojumu sniegšanas procesu Latvijā. Grozījumi ietvers kapavietas iegūšanas un rezervēšanas kārtību, tiks precizēta dokumentu iesniegšanas un lietvedības procedūra, kā arī uzlabota dzimtsarakstu nodaļu un atbildīgo institūciju sadarbība. Plānots arī ieviest skaidrākus nosacījumus kapsētu apsekošanai, nekopto kapavietu apzināšanai un virsapbedījumu reģistrācijai, kā arī noteikt pašvaldību pilnvaras saistošo noteikumu izdošanā apbedīšanas jomā. 

Apbedīšanas biroja SIA "Latona Ltd" darbinieki pārzina visas likumdošanas prasības, tādēļ mūsu uzņēmums garantē, ka apbedīšanas pakalpojumi tiks veikti atbilstoši visām valstī noteiktajām likumdošanas normām un saskaņā ar apbedītāju ētikas kodeksu.