Saruna par apbedīšanu un reklāmu ar Mārtiņu Štreihfeldu, vienu no jaunākajiem, bet pieredzes bagātākajiem apbedīšanas uzņēmuma īpašniekiem.

Mūsu apbedīšanas birojs SIA "Latona Ltd" ir dibināts tālajā 1992. gadā. Uzņēmumu dibināja mani vecāki, Ruta un Edmunds Štreihfeldi. Man tajā laikā bija tikai 4 gadiņi, un sarunas par un ap kapu tēmām mūsu mājās bija ikdienišķa lieta. Tagad man jau ir 37, un varētu teikt, ka esmu katra uzņēmēja sapnis, jo man, kad palika 18, jau bija 14 gadu darba stāžs šajā jomā. Esmu audzināts, tā teikt, pēc vecās modes, jo esmu pieredzējis, ka par apbedīšanu neviens skaļi nerunā, tikai ģimenes lokā klusiņām to apspriež, bet tajā pašā laikā esmu audzis līdzi tendencēm, kur apbedīšanu reklamē pat izklaidēm paredzētas platformās un interneta vietnēs.

Mans personīgais uzskats ir tāds, ka pret apbedīšanu ir jāizturas ar ļoti lielu cieņu un pietāti. Mums, apbedītājiem, ir jāveic savs darbs uzmanīgi, sargājot radinieku jūtas, kā arī respektējot to garīgās un ģimeniskās tradīcijas. Es uzskatu, ka vispiemērotākais veids reklāmas izvietošanai apbedīšanas jomā ir drukātie laikraksti, bet arī šeit ir rūpīgi jāizsver, kuros preses izdevumos labāk publicēt šāda veida reklāmu. Piemērotākie būs dažādi žurnāli, kuros laiku pa laikam tiek apspriestas tēmas, kas pietuvinātas apbedīšanai. Nereti rakstos par kapu apkopšanu, augu izmantošanu kapsētās, akmens masas izstrādājumiem – kapakmeņiem – blakus tiek izvietota arī reklāma, kas reklamē vienu vai citu apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju. Kad cilvēks paņem šo laikrakstu, žurnālu vai kādu citu drukāto materiālu rokās, viņam ir daudz lielāka izvēle nelasīt konkrēto sadaļu un neskatīt konkrēto reklāmu. Pavisam kas cits ir reklāma internetā. Mēs visi, kuri izmanto interneta iespējas, esam ievērojuši, ka reklāmas digitālajā vidē ir ļoti uzmācīgas un spilgtas. Vecās "gvardes" apbedītāji uzskata, ka nav jāreklamē kaut kas tik sensitīvs, bēdīgs vietnēs, kur cilvēki nāk atpūsties, atslēgties no ikdienas darbiem.

Ir jāapzinās, ka ne visi cilvēki jūtas komfortabli runāt par šo jutīgo tematu, un ir daļa sabiedrības, kuriem šādas reklāmas vai tēmas var izraisīt trauksmi un nervozitāti, negatīvi ietekmējot viņu emocionālo labsajūtu. Piemēram, nesen darba dienu rītos pa radio skanēja reklāma, kurā tika uzsvērts, ka neviens cilvēks nav neaizvietojams, tādēļ ir jāpiefiksē konkrētā reklāmdevēja mājaslapa, kas noderēs brīžos, kad būs nepieciešami apbedītāja pakalpojumi. Autovadīšana jau tā ir stresa pilna nodarbe, jo īpaši, ja tas ir darba dienas rīts, bet šāda reklāma var radīt vēl lielāku satraukumu un nervozitāti, kas cilvēkam var sabojāt noskaņojumu visas dienas garumā. 

Neskatoties uz to, cik gadu ir mums vai mums apkārt esošajiem cilvēkiem, mēs gandrīz nekad nerunājam par nāvi. Mēs nerunājam par lietām, ko un kā darīt, kad mums nomirs kāds tuvs un dārgs cilvēks, un reklāmas noteikti nepalīdzēs pieņemt pareizo lēmumu, jo reklāma ir tikai neliels konspekts no tā visa, ko var un dara apbedīšanas birojs. Šādas reklāmas tikai vēl vairāk iebiedē cilvēkus, un varētu pat teikt, ka ir pasīvi agresīvas, liekot cilvēkiem vēl vairāk norobežoties un izvairīties no apbedīšanas tēmas pieminēšanas. Manuprāt, vislabākais veids apbedīšanas nozarē ir no "no mutes ausī" nodota reklāma. Jo tieši ar savu precīzo, rūpīgo, cieņas pilno darbu mēs varam parādīt, kas mēs esam, un saukt sevi par apbedītāju. Cilvēkiem nevajadzētu kautrēties piezvanīt uz vienu, otru vai trešo apbedīšanas biroju un aprunāties, ko mums darīt un cik tas maksās. Nav nepieciešams aizgājējs, lai jau varētu šo to noskaidrot un sagatavoties, jo tuva cilvēka aiziešanai sagatavoties nav iespējams, bet var jau gūt zināmus priekšstatus un informāciju, kas un kā būs jādara.

Nobeigumā vēlos jums teikt – sargiet sevi un mīļos sev apkārt! Dzīve ir viena, un tā ir ļoti, ļoti īsa.