Rīga, 1.okt., LETA. Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) iebilst pret Rīgas domes atbalstīto projektu, kas paredz Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā ierīkot klaiņojošo "kaķu pilsētiņu", jo tas radīs ciešanas iesprostotajiem dzīvniekiem un var apdraudēt arī cilvēku veselību, aģentūru LETA informēja LVB. LVB noraida Rīgas domes un projekta iniciatoru - biedrības "Šri Ganešas" - publiskajā telpā pausto, ka ideju par "kaķu pilsētiņas" izveidi atbalsta speciālisti. LVB norāda, ka Rīgas dome ir ignorējusi LVB vēstuli, kurā detalizēti izklāstīts, kāpēc nedrīkst pieļaut tik lielas klaiņojošo dzīvnieku kolonijas veidošanu, uz vēstuli neatbildot. Biedrības ieskatā, projekta īstenotāju solītā dzīvnieku attārpošana un vakcinācija nepasargās apkārtējos no inficēšanās. "Ielas kaķi ir daudzu dzīvībai bīstamu slimību pārnēsātāji, tāpēc kaķu slimību speciālisti uzsver, ka ir ļoti svarīgi kaķus turēt mazās kolonijās. Daļa no slimībām ir bīstamas tikai citiem kaķiem, bet diemžēl kaķi pārnēsā arī, piemēram, toksoplazmozi, tā dēvēto "kailo ēdi", "Bartonellas" baktēriju un citas infekcijas, kas ir bīstamas arī cilvēkiem. Slimie kaķi inficē citus sugas brāļus caur kontaktu, skrāpējumiem un kostajām brūcēm. Cilvēki parasti saslimst tiešā kontakta veidā vai, nonākot saskarē ar kaķu inficētajām lietām," uzsver LVB. Pēc LVB paustā, kaķis ir izteikti teritoriāls individuālists, kuram sociālo attiecību veidošana ar citiem kaķiem ir stresa pilna. Līdz ar to projekta ideja par 100 kaķu iesprostošanu ierobežotā teritorijā neatbilst dzīvnieku interesēm un radīs "pilsētas" iemītniekiem paaugstinātu stresu. Stress, savukārt, kaķiem izraisa urīnceļu iekaisumus, palielina agresiju un noved pie savstarpējiem ķīviņiem. Tam seko pastāvīgas ciešanas no sāpēm un emocionālā diskomforta, daļa kaķu no infekcijām aizies bojā, kamēr mazās kolonijās dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, norādīja biedrībā. "Rīgas pašvaldība un biedrība, kas grasās realizēt kaķu bara izmitināšanu "kaķu pilsētā", rīkojas bezatbildīgi gan pret cilvēkiem, kuriem šajā apkārtnē jādzīvo, gan pret dzīvniekiem, kuru uzvedība ir izpētīta un aprakstīta speciālajā literatūrā. Kaķi vēlas pavadīt savu dzīvi kā vientuļnieki vai saskarsmē ar dažiem kaķiem, kurus viņi izvēlas pēc tikai viņiem vien zināmiem kritērijiem," norādīja LVB vadītāja Māra Viduža. LVB arī vērš uzmanību, ka lēmums atbalstīt projektu par "kaķu pilsētiņu" liecina par paviršību risku izvērtēšanā. "Vispirms ir jāizstrādā šīs "pilsētas" izbūves projekts, jāsaskaņo ar vides un veselības dienestiem, un tikai tad var sāk būvēt absurdas sapņu "pilis"," pauda LVB. Tāpat biedrībā aicina izvērtēt pirms 19 gadiem uzsāktās sterilizācijas programmas rezultātus un līdzekļu ieguldījuma efektivitāti. Tās ieskatā, ja programma būtu veikta efektīvi, ņemot vērā ekspertu ieteikumus, Rīgas ielās šodien vairs vispār nebija jābūt klaiņojošiem kaķiem. Aģentūra LETA jau vēstīja, ka biedrība "Šri Ganeša" Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā iecerējusi ierīkot klaiņojošo "kaķu pilsētiņu" ar mērķi samazināt bezsaimnieka dzīvnieku skaitu pilsētas ielās, kā arī atrast tiem jaunus saimniekus. Šā gada 25.septembrī Rīgas dome atbalstīja ieceri Rīgā, Kandavas ielas un Tapešu ielas rajonā, ierīkot klaiņojošo "kaķu pilsētiņu", biedrības "Šri Ganeša" pārziņā nododot 7158 kvadrātmetrus plašu zemesgabalu. Saskaņā ar līgumu, biedrībai būs jāveic un jānodrošina īpašuma un tam piegulošās teritorijas apsaimniekošana, uzturēšana, sakopšana un sanitārā tīrība atbilstoši normatīvo aktu prasībām, patstāvīgi sedzot visus ar to saistītos izdevumus. Biedrība būs tiesīga veikt īpašuma labiekārtošanu un iekārtot teritoriju kā parka zonu, uzstādot tādus labiekārtojuma elementus kā žogs, kaķu mājiņas, celiņus, soliņus, terases "kaķu pilsētiņas" apmeklētāju ērtībām u.c. Tāpat biedrībai būs jānodrošina atbilstoši kaķu turēšanas un labturības apstākļi. Organizācija arī apņēmusies veikt visu kaķu, kas uzturas "kaķu pilsētiņā", apzīmēšanu, katram kaķim nodrošināt dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, veikt kaķu vakcinēšanu, sterilizāciju/kastrāciju, regulāri nodrošināt pilnvērtīgu barību un brīvi pieejamu svaigu ūdeni, kā arī pildīt citus nosacījumus. Pēc Rīgas dome Īpašuma departamenta jurista Ernesta Saulīša teiktā, teritorija atrodas dzelzceļa tuvumā un tā ir paredzēta kā rekreācijas zona, kas nozīmē, ka citiem nolūkiem tā patlaban netiks izmantota. Zemi biedrībai plānots nodot uz laiku līdz desmit gadiem, taču, ja tiks konstatēti kādi pārkāpumi, pašvaldība ir tiesīga līgumu lauzt. Akceptu šai iecerei paudušas arī attiecīgās institūcijas, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Vides pārvalde, ar nosacījumu, ja biedrība spēs nodrošināt visas normatīvajos aktos ietvertās prasības. Saskaņā ar "Firmas.lv" pieejamo informāciju, "Šri Ganeša" biedrība dibināta 2016.gadā un tās valdē strādā trīs cilvēki - Anna Patkina, Sergejs Afanasjevs un Svjatoslavs Mihailovs.  Biedrība 2018.gadā strādājusi ar 28 839 eiro apgrozījumu un 339 eiro peļņu. Pirms tam saimnieciskā darbība nav veikta.