Infekcijas, kas saistītas ar medicīniskās palīdzības sniegšanu, ik gadu skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Piemēram, saskaņā ar Eiropas slimību profilakses un kontroles centra datiem vien – 2018. gadā Eiropā no multirezistento mikroorganismu izraisītām infekcijām miruši 33 tūkstoši pacientu, un 75% baktēriju, kas ir rezistentas pret antibiotikām, ir saistītas ar veselības aprūpē iegūtām infekcijām. To varētu samazināt līdz minimumam, izmantojot atbilstošus infekciju profilakses un kontroles pasākumus. Kontaminētas rokas ir visbiežākais veids, kā ārstniecības iestādēs tiek pārnesti patogēnie mikroorganismi, tāpēc roku higiēna, kas šķietami ir tik elementāra procedūra, ir viens no galvenajiem drošības pasākumiem, kas jāievēro katram veselības aprūpes darbiniekam, pilnībā apzinoties tā lielo nozīmi un korekti veicot roku higiēnas procedūru, lai pasargātu gan pacientu, gan sevi pašu. Roku higiēnas nozīmi infekciju kontrolē un pacientu drošībā, kā arī ikdienas dzīvē komentē Jeļena Urbēna, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedras lektore, kas pēc profesijas ir māsa.

 

Kā stāsta J. Urbēna, šobrīd, kad visā pasaulē tik aktuāls jautājums ir jaunā koronovīrusa infekcija Covid-19, dažādi aizsardzības pasākumi ir īpaši svarīgi. "Lai arī tāds infekciju kontroles pasākums kā roku higiēna vienmēr ir bijis būtisks priekšnoteikums slimību profilaksē un infekciju izplatības ierobežošanā, šobrīd tā ir tik aktuāla kā nekad, darbs ārstniecības iestādēs ir kļuvis krietni saspringtāks," stāsta māsa, piebilstot, ka māsa ir viena no tām ārstniecības personām, kam ne tikai Covid-19, bet arī citu infekciju un saslimšanu jomā piesardzības pasākumi ir īpaši būtiski un aktuāli, jo tieši māsa visvairāk saskaras ar pacientiem, nodrošinot viņiem veselības aprūpi. Līdz ar Covid-19 parādīšanos piesardzības pasākumi kļuvuši stingrāki un specializētāki, tāpēc jebkurai māsai un citai ar veselības aprūpi saistītai personai ir jābūt pietiekami izglītotai, jāprot pareizi lietot individuālos aizsardzības līdzekļus dažādās situācijās – atbilstoši ārstniecības iestādē izstrādātiem noteikumiem, kā arī jāseko līdzi aktualitātēm veselības aprūpē gan Covid-19, gan citu slimību un to profilakses un ārstniecības sakarā. 

 

Kā stāsta medicīnas māsa J. Urbēna, pasaulē saistībā ar roku higiēnu pacientu aprūpē izstrādāts zelta standarts – Pasaules Veselības organizācijas "5 roku higiēnas momenti". Un tie jāievēro jebkurā gadījumā – neatkarīgi no tā, vai tiek izmantoti cimdi. Ar higiēnu parasti saprot roku dezinfekciju ar spirtu saturošiem līdzekļiem vai roku mazgāšanu ar ziepēm un ūdeni.

 

Māsa un citi veselības aprūpes speciālisti roku higiēnu ievēro:

1. pirms kontakta ar pacientu (pieejot pie pacienta, ja plānota tieša saskare ar viņu, piemēram, pacienta rokas paspiešana, asinsspiediena, pulsa mērīšana, skābekļa maskas uzlikšana u.c.) – lai novērstu pacienta inficēšanu ar patogēnajiem mikroorganismiem;

2. pirms aseptiskās procedūras – lai novērstu iespējamās infekcijas, ko var iegūt veselības aprūpē, veicot dažādas aprūpes darbības, piemēram, mutes dobuma higiēnu, asinsvadu pieejas aprūpi, medikamentu sagatavošanu u.c.;

3. pēc saskares ar cilvēka ķermeņa šķidrumiem, kā arī pirms atkārtotas saskares ar virsmām, kas ir pacienta apkārtējā vidē, tādējādi samazinot virsmu kontamināciju un mikroorganismu pārnesi no viena pacienta citam, piemēram, pēc cimdu novilkšanas, pēc kontakta ar pacienta gļotādām, brūces pārsiešanas, urīna, fēču, atkritumu savākšanas u.c.;

4. pēc saskarsmes ar pacientu, lai mazinātu infekciju izplatīšanas risku ārstniecības iestādē, piemēram, pēc elektrokardiogrāfijas veikšanas, pēc auskultācijas vai palpācijas, pēc palīdzības pacientam pārvietojoties u.c.;

5. pēc pieskaršanās pacienta zonai, priekšmetiem, aprīkojumam – roku higiēna jāievēro gan pirms darbības pacienta vidē, gan pēc tam, piemēram, pēc gultas veļas nomaiņas, pēc pieskāršanās aparatūrai pacienta zonā, naktsgaldiņam vai pacienta gultai, ar mērķi nepārnest mikroorganismus tālāk kontakta ceļā.

 

Jebkurā gadījumā mērķis ir viens – nepārnest mikroorganismus no vienas vietas uz citu, novēršot to transmisiju un līdz ar to ierobežojot infekciju izplatību. Šo noteikumu ievērošanā māsa ir viena no tām personām, kas spēlē īpaši būtisku lomu. Māsa izglīto gan savus kolēģus, gan arī pacientus un viņu piederīgos, kā arī ārstniecības iestādes apmeklētājus. 

 

J. Urbēna uzsver, ka ne tikai ārstniecības iestādē ir paaugstināts inficēšanās risks, bet arī sadzīvē, jo mēs visi ik sekundi saskaramies ar kādu virsmu. Durvju rokturi, veikala iepirkumu groziņi, galdi, datorpeles, telefoni, margas sabiedriskajā transportā vai kāpņu telpā utt. – uz visām šīm virsmām dzīvo miljoniem baktēriju, no kurām liela daļa var izrādīties veselības stāvoklim izšķirošas. Turklāt, kā akcentē Slimību kontroles un profilakses centrs (SPKC), svarīgs ir nevis roku mazgāšanas biežums, bet gan higiēnas ievērošana tad, kad tas ir īpaši nozīmīgi. Saskaņā ar SPKC rekomendācijām roku higiēna būtu jāievēro: pēc labierīcību apmeklējuma, pirms un pēc ēdiena gatavošanas, ēšanas vai dzeršanas, kā arī ēdiena pasniegšanas, pirms medikamentu vai dekoratīvās kosmētikas lietošanas, kā arī darbībām ar kontaktlēcām, zobu protēzēm u.tml., pēc šķaudīšanas vai klepošanas, pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas (sabiedriskā transporta, veikala, skolas, bērnudārza utt.); pēc saskares ar dažādām ierīcēm, virsmām, instrumentiem, tai skaitā veicot uzkopšanas darbus, pēc saskarsmes ar dzīvniekiem, piemēram, tos barojot, glaudot vai savācot izkārnījumus, kā arī vienmēr, kad rokas ir šķietami vai acīmredzami netīras.

Kā praksē novērojusi J. Urbēna, daudzi roku higiēnu neievēro korekti. Viena no biežākajām kļūdām ir, ka rokas tiek dezinficētas vienu reizi, jo cilvēkam šķiet, ka dezinfekcija darbosies ilgāku laiku. "Patiesībā dezinfekcija un roku higiēna kopumā ir iedarbīga tikai tad, ja tā tiek veikta uzreiz pēc pieskāršanās kādai virsmai, lai cik nevainojami tīra tā šķistu – jebkura virsma, jebkuri ikdienas priekšmeti ir piesārņoti ar mikoorganismiem!" atgādina māsa.

 

Kā otru no biežākajām kļūdām roku higiēnā medicīnas māsa J. Urbēna min to, ka ar piesārņotām rokām tiek aiztikta acu, deguna vai mutes gļotāda, taču jāatceras, ka gļotāda ir viens no infekcijas iekļūšanas ceļiem!

 

Trešā kļūda, kas skar ne tikai iedzīvotājus, bet arī medicīnas personālu, ir nepietiekamas rūpes par roku ādu. Tiek novērots, ka cilvēki ar sausu, plaisājošu roku ādu izvairās veikt roku higiēnu. Māsa iesaka – lai roku āda nekļūtu sausa un raupja, kā arī nesāktu plaisāt, vismaz divas reizes dienā vajadzētu lietot mitrinošu un mīkstinošu roku krēmu, kā arī, ja tiek novērota individuāla nepanesamība pret kādu konkrētu roku dezinfekcijas līdzekli – piemeklēt citu vai apmeklēt speciālistu, lai noteiktu problēmas iemeslu.

 

Tāpat māsa kā ļoti svarīgu izceļ šķaudīšanas un klepošanas etiķeti. Ir novērots, ka vairums cilvēku to dara nepareizi – iešķaudot vai ieklepojot savus mikroorganismus plaukstā un tad, nedezinficējot vai nenomazgājot rokas, ar šīm plaukstām pieskaras dažādām virsmām, piemēram, durvju rokturiem vai margām sabiedriskajā transportā. Pareizi būtu klepot vai šķaudīt elkoņa ielokā, tādā veidā samazinot mikroorganismu izplatību kontakta ceļā, kas kādam, īpaši cilvēkam ar zemu imunitāti, var izrādīties veselībai bīstami.

 

Vēl viena joma, ko cilvēki līdz galam neizprot un mēģina sevi tādā veidā pasargāt, ir cimdu lietošana. J. Urbēna novērojusi – gan ārstniecības iestādēs no mediķu puses, gan sabiedrībā, piemēram, dodoties uz veikalu vai braucot ar sabiedrisko transportu, cilvēki velk vienreizlietojamos cimdus, aizmirstot par roku higiēnu. Lai arī cimdi dod mānīgu, bet tomēr drošības sajūtu, māsa uzsver – cimdu lietošana neaizvieto roku higiēnu! "Ir pilnīgi bezjēdzīgi veikalā vai sabiedriskajā transportā vai jebkurā citā publiskā vietā, mēģinot sevi pasargāt, lietot cimdus, vēl jo vairāk – cimdi var pat radīt papildu apdraudējumu gan sev, gan citiem!" skaidro māsa. Ja cimdu lietošana ārstniecības iestādēs ir pamatota, jo kalpo kā individuālais aizsardzības līdzeklis, tad ikdienā ir citādi. Arī Infekciju kontroles un sterilizācijas asociācija sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju un SPKC ir izstrādājusi ieteikumus šajā Covid-19 laikā, kuros teikts, ka cimdi iedzīvotājiem nav nepieciešami, jo cilvēki tos nelieto pareizi. Māsa atgādina – arī lietojot cimdus, vienmēr IR jāievēro roku higiēna! "Tā mēs atbrīvojam savas rokas no mikroorganismiem un pasargājam gan sevi, gan līdzcilvēkus no infekcijām un saslimšanām, ne tikai no Covid-19, bet arī gripas un daudzām citām infekcijām, kas tiek nodotas kontakta ceļā," skaidro māsa un Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedras lektore.

 

Māsa ir viena no tām profesijām veselības aprūpē, kam ir visbiežākā saskarsme ar pacientiem. Māsa ir ārstniecības persona, kura veic pacientu veselības aprūpi un piedalās ārstniecības procesā, palīdzot ģimenei, sabiedrībai un indivīdiem novērst slimības cēloņus, uzturēt un atgūt veselību. Šī specialitāte darba tirgū ir ļoti pieprasīta. Māsa ir iesaistīta daudzās veselības aprūpes jomās, profesionālā ikdiena ir saistīta ar pacientu medikamentozo un emocionālo aprūpi. J. Urbēna aicina ikvienu, kam interesē medicīna un ir vēlme palīdzēt cilvēkiem uzlabot veselības stāvokli, veicināt izveseļošanos un nodrošināt dzīves kvalitāti pietiekamā apmērā, pieteikties studijām par valsts budžeta līdzekļiem Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas studiju programmā "Māszinības". Studiju programma kopš 2020. gada rudens tiek realizēta sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultāti, kas ļauj pēc diviem studiju gadiem koledžā turpināt studijas profesionālā bakalaura programmā "Māszinības" (kopējais studiju ilgums – četri studiju gadi; 2 gadi – koledžā, 2 gadi – LU).

Profesija māsa paver ļoti plašas darba iespējas. Māsa var strādāt gan valsts, gan privātā sektora veselības aprūpes institūcijās – ķirurģijā, dzemdniecībā, operāciju blokā, pediatrijā, rehabilitācijā un citos veselības aprūpes virzienos. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā studējošajiem praktiskās nodarbības notiek profesionāli aprīkotos kabinetos, kas atbilst mūsdienu veselības aprūpes darba vides prasībām. Prakses tiek organizētas koledžas sadarbības partnerinstitūcijās gan Latvijā, gan Eiropā, kur studējošais var doties Erasmus+ mobilitātes ietvaros. Prakses laiks studējošajam sniedz iespēju izmēģināt sevi dažādās veselības aprūpes jomās un gūt pieredzi, iepazīstoties ar māsas profesijas darba ikdienu. Uzsākt studijas programmā "Māszinības" var gan Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā Jūrmalā, gan koledžas Rēzeknes filiālē. Kā uzsver J. Urbēna: "Medicīnas māsas profesijā bez darba nepaliks neviens!"