Mūsdienās no tā, ar kādām nodarbēm mēs aizpildām savu ikdienu, lielā mērā atkarīga mūsu fiziskā un emocionālā veselība un dzīves kvalitāte kopumā. Tomēr, koncentrējoties uz dažādām interesējošām aktivitātēm, reti kurš aizdomājas par to, vai un cik pareizi mēs tās veicam un kā tās atsaucas uz mūsu labsajūtu. Tāpēc arvien aktuālāks kļūst ergonomikas jautājums.

Kas ir ergonomika?
Ergonomika ir daudzdisciplināra zinātne, kas pēta cilvēka attiecības ar darbu. Tās galvenais uzdevums ir efektivitātes, drošības un komforta nodrošināšana dažādos darba procesos, pētot un rodot arvien jaunus veidus, kā pielāgot vidi atbilstoši cilvēkam un viņa individuālajiem antropometriskajiem rādītājiem, kā arī fizioloģijai un psiholoģijai.

Ergonomiskām aktivitātēm ir būtiska loma ikviena cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā – tās ļauj produktīvāk strādāt, izjūtot mazāku slodzi uz pleciem, rokām, muguru un kājām un līdz ar to – arī mazāku nogurumu darba dienas beigās. Īpaši nozīmīgu vietu ergonomika ieņem veselības aprūpē, kur no speciālista darba kvalitātes vislielākajā mērā ir atkarīga pacientu veselība un pašsajūta, piemēram, ļoti cieši saistīti ar ergonomiku ir sociālais rehabilitētājs un sociālais aprūpētājs.

Pār kustībām un pašsajūtu ikdienā lielākoties dominē mūsu ieradumi
Ergonomikas zinātne lielā mērā attiecināma arī uz mūsu ikdienas ieradumiem un dzīvi kopumā. Dažādos pētījumos noskaidrots, ka dienā cilvēki izmanto viedtālruni vairāk nekā četras stundas, bet tā, kaut arī uzreiz nav pamanāma, ir ļoti liela slodze. Brīdī, kad lietojam viedtālruni un esam noliekušies 60 grādu leņķī, slodze uz kakla skriemeļu daļu ir aptuveni 27 kilogrami (salīdzinājumam – nepiespiestā pozīcijā, bez telefona rokās slodze ir 5 kilogrami, ko veido mūsu galva). Tāpēc aktuāla problēma daudziem un jau kopš bērnības ir text neck jeb "īsziņu kakls", kad ilgstošas un ergonomiski nepareizas viedierīču izmantošanas rezultātā veidojas kakla deformācija, laika gaitā būtiski ietekmējot ne vien balsta un kustību orgānu sistēmu, bet arī vispārējo veselības stāvokli – nosprostojas asinsvadi, tiek traucēta galvas apasiņošana, no intensīvas koncentrēšanās uz ekrānu attīstās arī dažādi redzes traucējumi utt.

Lai mūsu ieradumi nekaitētu veselībai, viens no galvenajiem ieteikumiem pasaules mērogā ir mazāk izmantot mobilās viedierīces un kādas no to fukcijām, piemēram, saziņu Whatsapp un citos sociālajos tīklos, veikt datorā. Lietojot telefonu, vēlams to turēt acu līmenī, vislabāk – ergonomiski pareizi sēžot pie galda un atbalstot elkoņus pret galda virsmu. Protams, tāpat kā strādājot pie datora, svarīgi neaizmirst arī par atpūtas pauzēm – ik pēc divām stundām piecelties un 10–15 minūtes izkustēties. Te var lieti noderēt dažādas viedierīču aplikācijas, kas signalizē, ka ir par daudz laika pavadīts pie telefona un liek izvingroties. 

Neievērojot ergonomikas principus pat tik šķietami maznozīmīgos ikdienas ieradumos, laika gaitā radušās veselības problēmas sāk atsaukties uz mūsu darba efektivitāti un to, kā jūtamies darba vidē, īpaši, ja darbs saistīts ar smagumu pārvietošanu. Spilgts piemērs, kur svarīgi ievērot pareizas ikdienas kustības, ir profesijas sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs.
 

Profesijās sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ergonomikai ir izšķiroša nozīme
Sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ik dienas aktīvi strādā ar cilvēkiem, bieži ir jāpalīdz pārvietoties un aktivizēt klientus, plānojot viņiem dažādas aktivitātes. Gan sociālais aprūpētājs, gan sociālais rehabilitētājs rūpējas savu klientu dzīves kvalitātes uzlabošanu vai nepazemināšanos.

Sociālais aprūpētājs galvenokārt ir atbildīgs par cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu, piemēram, vecam cilvēkam, kurš ir kļuvis mazkustīgs un ir apgrūtinātas pašaprūpes spējas vecuma vai kādu funkcionēšanas traucējumu dēļ.

Savukārt sociālais rehabilitētājs koncentrējas uz funkcionēšanas spēju un iemaņu atjaunošanu vai uzlabošanu caur dažādām aktivitātēm ar mērķi palīdzēt cilvēkam iekļauties sabiedrībā. Sociālais rehabilitētājs veicina klienta prasmes un aktivitātes tiktāl, lai viņš varētu dzīvot pilnvērtīgu un neatkarīgu dzīvi. Sociālais rehabilitētājs strādā ar bērniem, pieaugušajiem, personām ar dažādiem traucējumiem (fiziskiem, sensoriem), kā arī cilvēkiem, kam ir garīga rakstura traucējumi, un cilvēkiem pēc ieslodzījuma vai pēc dažādām krīzes situācijām. 

Kā sociālais aprūpētājs, tā sociālais rehabilitētājs ir ļoti cieši saistīti ar ergonomikas principu ievērošanu ikdienā, jo ir pastāvīgi jākoncentrējas ne tikai uz to, cik pareizi tiek veiktas personīgās, darba un ārpusdarba aktivitātes, bet arī jāsniedz atbalsts otram cilvēkam, kas nav spējīgs pats paveikt visas ikdienas darbības. Ja sociālais rehabilitētājs vai sociālais aprūpētājs, veicot darba pienākumus, izjutīs fizisku diskomfortu, zudīs arī viņa darba kvalitāte, tāpēc šajās profesijās ergonomikas ievērošana ir jo īpaši aktuāla. Sociālais rehabilitētājs un sociālais aprūpētājs ir tie speciālisti, kam jau savlaicīgi jāpadomā par savām ikdienas aktivitātēm un to pareizu izpildi, lai izvairītos vai mazāk izjustu personīgos veselības traucējumus darbā.

Sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ir vienas no tām profesijām, kas palīdz un veicina aktīvu un neatkarīgu ikdienu klientiem un sev kā speciālistiem ar dažādām radošām metodēm. Ja tevi interesē darbs ar dažādiem cilvēkiem, patīk komunicēt, uzņemties rūpes, darboties, aktivizēt, iepriecināt, tad, iespējams, tās ir profesijas, kurās vari sevi realizēt. Specialitātes sociālais aprūpētājs un sociālais rehabilitētājs ir iespējams apgūt Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža, kas ir viena no nedaudzajām valsts koledžām, kurā tiek nodrošinātas abas programmas – gan "Sociālā aprūpe", gan "Sociālā rehabilitācija". Studijas šajās programmās ir bez maksas, un to ilgums ir divi gadi, pēc kuru sekmīgas pabeigšanas studentiem izsniedz diplomu, kas apliecina 1. profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu un attiecīgo kvalifikāciju – Sociālais aprūpētājs vai Sociālais rehabilitētājs.

Kā saprast, kuru izglītības virzienu izvēlēties? Darbs sociālajā aprūpē ir vairāk piemērots pašaizliedzīgiem cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt līdzcilvēkiem vairāk ar apgrūtinātām pašaprūpes spējām, visbiežāk – senioriem vai personām ar funkcionēšanas traucējumiem. Savukārt specialitāte sociālais rehabilitētājs vairāk domāta tiem, kuriem intereses ir vērstas gan uz komunikāciju (ar dažādām klientu grupām), gan fiziskām un radošām aktivitātēm ikdienā. Var teikt, darbs, ko veic sociālais rehabilitētājs, ir aktīvāks.

Kas ir vērtīgi – studiju programmās "Sociālā aprūpe" (kvalifikācija – Sociālais aprūpētājs) un "Sociālā rehabilitācija" (kvalifikācija – Sociālais rehabilitētājs) studentiem ne tikai nodrošina nepieciešamās profesionālās zināšanas un praksi, bet arī iemāca dzīvē tik nozīmīgos ergonomikas principus, kas ne tikai atvieglos darbu nākotnē, bet arī uzlabos ikdienas dzīves kvalitāti.

Uzzini vairāk par studiju programmām: "Sociālā aprūpe" un "Sociālā rehabilitācija".