Nu jau pagājis vairāk kā gads kopš laika, kas iezīmējās ar vēsturē nebijušiem saimnieciskās darbības un cilvēka pamattiesību ierobežojumiem, ko labāk gribētos aizmirst. Lai izdzīvotu, uzņēmumi bija spiesti pielāgoties un meklēt jaunus darba un komunikācijas modeļus. Vēl joprojām daudzas valsts iestādes darbojas attālinātā režīmā un atrod tam daudz piekritēju arī darbinieku pusē.

Citi uzņēmumi un organizācijas apsver dažādu darba modeļu plusus un mīnusus, kas attiecas uz darbu klātienē, daļēji attālināto un pilnīgi attālināto darbu. Gan darba sludinājumos, gan mūsu valodas terminoloģijā šie vārdu salikumi ērti iegūlušies, taču – ko katrs no šiem modeļiem nozīmē darba devējam un darbiniekam? Katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi, bet vai tiešām “jaunais normālums” ir atnācis uz palikšanu? 

Darbs klātienē tradicionālajās biroja telpās 

Darbs klātienē, kas ir sinonīms tradicionālajam darbam birojā, nozīmē darbinieku ierašanos centralizētā darba vietā katru darba dienu. Šis modelis nozīmē sadarbību, komandas darbu un redzējumu, uzskatu un garastāvokļu mijiedarbību, ko grūti raksturot vārdos. Kolēģi var viegli apmainīties ar idejām, veidot attiecības un izkopt saliedētu uzņēmuma kultūru. Turklāt darbs biroja telpās nodrošina skaidru robežu starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Tomēr darbam klātienē ir savi trūkumi. Pirmkārt, tā ir nepieciešamība pēc fiziskām biroja telpām. Uzņēmumam jāmaksā par biroja īri, komunālajiem pakalpojumiem un uzturēšanu, savukārt darbiniekiem tas nozīmē lielākus izdevumus transportam, apģērbam, skaistumkopšanai (būsim godīgi!) un ēšanai ārpus mājas, kas nav lēta.  

Daļēji attālinātais jeb hibrīddarbs

Hibrīddarbs apvieno klātienes un attālinātā darba priekšrocības, piedāvājot darbiniekiem elastību. Darbiniekiem ir iespēja sadalīt savu darba laiku starp biroju un mājām, panākot līdzsvaru, kas atbilst viņu vajadzībām pēc nepastarpinātas komunikācijas un nošķiršanos netraucētam produktīvam darbam. Šis modelis sniedz darbiniekiem iespēju vismaz vienu dienu nedēļā dzīvot un strādāt mājās, pārējā laikā dodoties uz darbu birojā un ļauj uzņēmumiem optimizēt biroja telpu izmantošanu, samazinot izdevumus biroja telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem. 

Tomēr daļēji attālinātais darbs rada arī izaicinājumus. Saziņa un sadarbība ir apgrūtināta, ja komandas locekļi tiek sadalīti fiziskajā un virtuālajā telpā. Var būt neatbilstības un pārpratumi informācijas apmaiņas un lēmumu pieņemšanas procesos, kas ne tikai traucē komandas saliedētībai, bet arī uzņēmuma normālai darbībai un peļņai. Lai šis modelis darbotos, jāievieš efektīvas tehnoloģijas, apmācība un noteikumi, lai nodrošina netraucētu saziņu un koordināciju starp darbiniekiem uz vietas un darbiniekiem mājās. 

Attālinātais darbs

Ierobežojumu laikā attālinātais darbs kļuva par ievērojamu alternatīvu, ļaujot darbiniekiem strādāt no mājām vai citas vietas ārpus biroja. Šis modelis joprojām piedāvā daudzas priekšrocības, tostarp paaugstinātu produktivitāti un mazāku laika patēriņu ceļam uz darbu un atpakaļ. Attālinātais darbs ļauj uzņēmumiem piesaistīt darbiniekus, pārsniedzot ģeogrāfiskos ierobežojumus. 

Tomēr attālinātajam darbam ir sava daļa trūkumu. Izolācija un sociālās mijiedarbības neesamība ietekmē darbinieku morāli, garīgo veselību un komandas dinamiku. Uzņēmums var ciest zaudējumus pārpratumu un komunikācijas nepilnību dēļ situācijās, kad svarīgi un naudu nesoši vai taupoši lēmumi jāpieņem dažās minūtēs. Attālinātam darbam ir nepieciešama arī uzticama tehnoloģiju infrastruktūra un kiberdrošības pasākumi, lai nodrošinātu datu aizsardzību.

Vispārējās tendences 

Vispārējās tendences pēc pandēmijas tiecas uz daļēji attālināto darbu, īpaši, ja uzņēmuma vai iestādes mērķis ir panākt līdzsvaru starp personisko nepastarpināto saziņu lēmumu pieņemšanas dienās un attālinātā darba piedāvāto elastību un ražīgumu. Daudzas organizācijas izmanto šo modeli, lai pielāgotos savu darbinieku vēlmēm, vienlaikus optimizējot biroja telpu izmantošanu un samazinot izmaksas.

Tomēr katrai organizācijai jāizvērtē, kas ir labākais modelis tās konkrētajai situācijai, un tas noteikti būs atkarīgs no nozares, uzņēmuma darba kultūras un prasībām. Uzņēmumiem ir ļoti svarīgi novērtēt savas unikālās vajadzības un izvērtēt katra modeļa plusus un mīnusus, lai pieņemtu apzinātus lēmumus. Izmantojot klātienes, daļēji attālinātā un attālinātā darba priekšrocības, uzņēmumi var izveidot noturīgu un pielāgojamu darba vidi, kas nodrošina darbiniekus un veicina organizācijas panākumus.

Atbalsta tehnoloģijas

Katram uzņēmumam, neatkarīgi no izvēlētā darba modeļa, ir būtiski ieviest efektīvas stratēģijas un tehnoloģijas, lai to atbalstītu. Tas var ietvert ieguldījumus sadarbības rīkos, videokonferenču programmatūrā, projektu pārvaldības platformās un kiberdrošības pasākumos, lai veicinātu netraucētu saziņu, uzlabotu produktivitāti un nodrošinātu datu drošību arī tad, ja attālinātais darbs ņem pārsvaru. 

Lēmumam par konkrēta darba modeļa pieņemšanu jābalstās uz rūpīgu analīzi un dažādu faktoru apsvēršanu. Tie var ietvert darba raksturu, darbinieku vēlmes un lomas, komandas dinamiku, klientu prasības un organizācijas ilgtermiņa mērķus. Regulāra atgriezeniskā saite un atklāta saziņa ar darbiniekiem var arī palīdzēt novērtēt viņu apmierinātību, noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un veikt nepieciešamās korekcijas izvēlētajā darba modelī.

Modrība un prasme pielāgoties

Mūsdienās ieviestie darba modeļi var attīstīties, reaģējot uz mainīgajiem apstākļiem, jaunām tehnoloģijām un darbinieku cerībām, tādēļ uzņēmumiem ir ļoti svarīgi saglabāt veiklību un attīstīt prasmi pielāgoties. Saglabājot modrību, uzraugot nozares tendences un ieviešot inovācijas, uzņēmumi var palikt līknes priekšā un izveidot darba vidi, kas veicina panākumus un izaugsmi.

Noslēgumā jāsaka, ka pēcpandēmijas laikmets ir mudinājis organizācijas pārvērtēt savus darba modeļus, apsverot klātienes, daļēji attālinātā un attālinātā darba iespējas. Lai gan katram modelim ir savas priekšrocības un izaicinājumi, vispārējā tendence sliecas uz hibrīddarbu, jo tas piedāvā elastīgu un līdzsvarotu pieeju. 

Tomēr uzņēmumiem ir ļoti svarīgi novērtēt savas unikālās vajadzības un saskaņot savu darba modeli ar saviem mērķiem, ņemot vērā tādus faktorus kā nozare, uzņēmuma darba kultūra un darbinieku vēlmes. Izmantojot dažādu darba modeļu sniegtās iespējas un priekšrocības, organizācijas var pielāgoties, attīstīties un radīt noturīgu darbaspēku arī “jaunajā normālumā”.

Mūsu uzņēmums, SIA “HO Estate”, piedāvā izvēlēties dažādas kvadratūras telpas labiekārtotos biroja centros Rīgā, kas ne tikai nodrošinās patīkamu vidi jūsu darbiniekiem, bet arī raisīs patīkamu iespaidu jūsu klientiem un apmeklētājiem.