Lai arī šķiet, ka par ūdens nozīmi mūsu dzīvēs tiek runāts daudz un bieži, tomēr ikdienā mēs piemirstam par to, cik liela nozīme patiesībā ir ūdens kvalitātei un kvantitātei mūsu kopējās labklājības nodrošināšanā. Ezeri, upes, strauti un gruntsūdeņi ir vērtīgi ūdens resursi, kas nodrošina ne tikai dzeramo ūdeni, bet arī atpūtas un tūrisma iespējas, dzīvnieku un augu biotopus, ūdeni lauksaimniecībai un rūpniecībai un daudzas citas funkcijas. Ja šie ūdens avoti tiek piesārņoti vai izsmelti, tas var radīt nopietnas sekas, tostarp veselības problēmas, ekosistēmu bojājumus un ekonomiskus zaudējumus. Aizsargājot šos ūdens resursus, mēs nodrošinām mūsu sabiedrības veselību, pasaules ekosistēmu un arī ilgtspējīgu ekonomiku. Tādēļ ir svarīgi apzināties, ka nozīme ir ne tikai ūdens kvalitātei, bet arī kvantitātei, lai arī turpmāk mēs varētu baudīt visus tos labumus, ko sniedz brīva ūdens resursu pieejamība. 

Autors: Shutterstock.com

Ūdens – visa pamats

Cilvēks bez ūdens nevar izdzīvot vairāk kā trīs diennaktis – tas ir visiem zināms fakts. Tomēr ūdens ir ne tikai cilvēka dzīvības pamatā, bet arī visas planētas dzīvības pamats, jo bez ūdens nevar izdzīvot ne cilvēks, ne dzīvnieki, ne augi, jo tam ir būtiska loma mūsu ķermeņa un visas ekosistēmas funkcionēšanā. Mums ir nepieciešams ūdens, lai mēs to dzertu, kā arī lai gatavotu ēst un varētu nomazgāties. Ūdens mūsu ķermenī palīdz regulēt ķermeņa temperatūru, transportēt barības vielas un izvadīt nevajadzīgās vielas no organisma. Ūdens ir būtiska dažādu ekosistēmu sastāvdaļa, kas veicina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko līdzsvaru. Kā arī tas palīdz klimata un laika apstākļu regulēšanā, palīdzot uzturēt klimata līdzsvaru. Ūdenim ir nozīmīga loma arī ekonomikā un tautsaimniecībā. To izmanto lauku apūdeņošanai, kas ļauj audzēt dažādus kultūraugus un nodrošina stabilu pārtikas piegādi visā pasaulē, savukārt ražošanā un rūpniecībā ūdeni izmanto dažādu procesu nodrošināšanā, turklāt ūdens ļauj ražot elektroenerģiju. Patiesībā šie ir tikai daži no piemēriem, kā ūdens ietekmē ikviena sabiedrības locekļa labklājību, tādēļ nebaidīsimies apgalvot, ka mūsu labklājība, ekonomiskā attīstība un ekosistēmas ir tieši atkarīgas no ūdens un mūsu visu pienākums ir rūpēties, lai šis resurss ne tikai neizsīkst, bet arī būtu kvalitatīvs un ikvienam brīvi pieejams. 

Autors: Shutterstock.com

Ūdens resursu aizsardzība – visu dalībvalstu atbildība 

Jūru un okeānu piesārņojums ar atkritumiem, mikroplastmasa ūdenī, gruntsūdeņu piesārņojums no rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības, ūdens patēriņa pārsniegums pār ūdens pieejamību – tā ir tikai daļa no problēmām, ar kurām Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās cīnīties, 2000. gadā pieņemot Ūdens pamatdirektīvu. Šī direktīva ievieš integrētu ūdens resursu pārvaldības pieeju, kuras mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti visā Eiropas Savienībā un nodrošināt ilgtspējīgu ūdens izmantošanu. Visas ES dalībvalstis ir apņēmušās uzlabot ūdens kvalitāti, novēršot piesārņojuma avotus un uzlabojot notekūdeņu attīrīšanu, lai nepieļautu gadījumus, kad neattīrīti notekūdeņi tiek novadīti ūdenstilpnēs. Savukārt pagājušajā gadā tika ieviesta jauna direktīva, kuru ir pārņēmusi arī Latvija – direktīva “Par dzeramā ūdens kvalitāti”, kas izstrādāta, lai nodrošinātu ikvienam iedzīvotājam tīru dzeramo ūdeni un mudinātu iedzīvotājus vairāk izmantot krāna ūdeni un pēc iespējas atteikties no ūdens patēriņa, kas tiek tirgots plastmasas pudelēs. Mēs varam lepoties, ka mūsu valstī dzeramais ūdens ir drošs un nekaitīgs veselībai, tādēļ aicinām arī jūs atbalstīt šīs direktīvas mērķus un palīdzēt tos sasniegt, ikdienā patērējot krāna ūdeni, un pēc iespējas samazināt fasētā ūdens patēriņu. Domāsim soli uz priekšu un ieviesīsim ikdienā ilgtspējīgas izvēles! 

Ja krāna ūdeni lietot uzturā jūs kavē nepatīkama piegarša, mēs aicinām izmēģināt uzstādīt ūdens filtrus. Ar Junkors filtriem jūs iegūsiet gardu un veselīgu dzeramo ūdeni ik dienu!