Viss, kas jums jāzina par zobiem

Kas liecina, ka ar zobu ārstēšanu plombējot vairs nepietiek? Zobārste SIGNE MĀLMANE atbild: “Frāze, ko pacientiem saku visbiežāk: ja ir zobs, to vienmēr var plombēt! Ja zoba nav, to vajag aizvietot. Kamēr zobs ir, to var restaurēt – ar tās pašas plombēšanas palīdzību. Protams, ja vien nav neārstējama iekaisuma pie saknes vai zobs nav pārāk kustīgs.”

Zobu restaurēšana, implanti, kronīši, protēzes… Kas vispār bez plombēšanas vēl ir?

Es tomēr gribētu sākt sarunu ar svarīgāko – ar to, cik nozīmīga ir profilakse. Profilakse vienmēr būs vislabākā, lētākā un patīkamākā. Un sākas tā jau grūtniecības laikā, kad sievietei svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, lietot veselīgu uzturu. Ļoti, ļoti svarīgs posms, lai bērnam būtu veseli zobi un pareizs sakodiens, ir krūts zīdīšana. Pēc iespējas ilgāk – vismaz līdz gadam. Pēc tam bērniņam jānodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm – lai būtu pareiza stāja, kustīgs dzīvesveids, tad arī būs veselība laba. Un deguna elpošana ir svarīga – visiem. Ja cilvēks pareizi elpo, tad arī pareizi attīstās žokļi, deguna blakusdobumi. Ar pareizu sakodienu ir arī pareiza stāja un otrādi. Gan bērniem, gan pieaugušajiem svarīgs daudzveidīgs uzturs, arī ciets. Jāierobežo saldie dzērieni; ja gribas dzert, tad jāizvēlas ūdens. Un jāievēro ēdienreizes. Tas ir pamats, lai zobi būtu veseli. Ļoti svarīgi, lai bērnam vecāki pārtīra zobus vismaz līdz septiņu, bet varbūt pat līdz desmit gadu vecumam. Līdz tam, kad bērns pats ir spējīgs to izdarīt pietiekami labi. Tad būs veseli piena zobi. Ja būs veseli piena zobi, tas būs priekšnoteikums veseliem pastāvīgajiem zobiem un pareizam sakodienam. Vajadzīgas arī regulāras vizītes pie zobārsta. Un tieši pie zobārsta, nevis tikai pie higiēnista. Jo vienīgi zobārsts ir kompetents noteikt pareizu sakodienu un to, vai zobi ir veseli. Tā nav higiēnista kompetence. Svarīgi zobus visu mūžu uzpasēt. Jo kaut kādā vecumā – un tas ir ļoti atšķirīgi, kādā – sākas zobu nodilums. Ja nodilumu savlaicīgi novērš, var izvairīties no turpmākas zobu zaudēšanas. Zobārsts laikus var redzēt, vai ir draudi nākotnei. Nodilumu var atjaunot, kad tas zobiem tikai sākas, tad ļoti labi var saglabāt skaistus priekšzobus ilgtermiņā. Atjaunojot zobu pauguriņus, atjaunojot trešo zobu stūrīšus. Jo, ja trešie zobi ir nodiluši, tad ļoti strauji sāk dilt visi priekšzobi. Un pārslogojas, sāk šķiebties un arvien straujāk dilst arī aizmugurējie zobi. No tā visa cieš arī sejas žokļu locītavas. Ja zobi ir nodiluši, locītavās vienmēr jūt sekas – tas var būt iekaisums, skrimšļu nodilums, par ko liecina žokļu krakšķēšana, sāpes. Ir problēmas plaši atvērt muti vai pat aizvērt muti, ja ir akūts locītavas iekaisums. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi! Jo žokļu locītavas mēs lietojam katru dienu gan runājot, gan ēdot.

Kā novērst zobu nodilumu?

Mazākais, ko var darīt, tikko nodilums ir sācies, pagatavot zobiem nakts aizsargkapi. Jo parasti jau tieši naktī zobi tiek griezti un dilst. Ja nodilums jau ir izteiktāks un zobi dilst arvien plašākā apjomā, vajag atjaunot nodilušos zobu paugurus. Redziet, ja zobiem vairs nav pauguru un virsmas ir plakanas, tad tieši zobu griešana noris vēl sekmīgāk, jo nekas vairs netraucē. Ja paugurus atjauno, cilvēkam nemaz vairs nav tik ērti zobus griezt. Zobu pauguri veic kvalitatīvu košļāšanu, kas ir priekšnoteikums veselai gremošanas sistēmai, un aizsargfunkciju – tie sargā priekšzobus, vispār visu zobu rindu. Pacienti bieži lūdz ārstu atjaunot tikai nodilušos priekšzobus, bet, lai saglabātu skaistus priekšzobus, vajag savest kārtībā tieši aizmugures zobus. Un tieši trešie zobi ir vissvarīgākie. Pareiza forma, pareizs zobu augstums – tas ir vissvarīgākais, lai saglabātu zobu rindu skaistu. Ja aizmugures zobu pauguri ir nodiluši, palielinās slodze uz priekšzobiem, un tie sāk šķiebties, izvērsties uz priekšu, parādās spraugas. Spraugas ir sekas tam, ka sānu zobi ir vai nu nodiluši, vai to vispār trūkst. Kaut vai viens divi zobi trūkst, tas uzreiz rada lielāku slodzi atlikušajiem zobiem mutē, ļoti cieš visa zobu rinda. Tāpēc ir tik svarīgi katru trūkstošo zobu aizvietot! Labākais aizvietošanas veids, protams, ir implants, tāpēc ka implants nekādi nenoslogo blakuszobus. Agrāk vairāk lietoja tādu zobu aizvietošanas veidu kā tiltiņš, kad jānoslīpē divi trūkstošajam blakusesošie zobi un jāuzliek kroņi. Bet tad tie blakusesošie zobi uzņemas slodzi par trūkstošo zobu un tiek pārslogoti. Tāpēc labāk noteikti ielikt implantu. 

Ir divi galvenie iemesli, kāpēc zobi tiek nolaisti līdz bēdīgam stāvokli. Pirmais ir bailes no zobārsta, un otrs ir zobārstniecības cenas. Tāpēc parunāsim šoreiz mazliet arī par cenām. Tas, ko stāstījāt par pauguru atjaunošanu, saucas zoba restaurācija – kādas ir tās aptuvenās izmaksas?

Ja nodilusi tikai pati spicīte, tā ir tikai nelielas zoba daļas atjaunošana. Bet, jā, arī to jau var saukt par restaurāciju. Un cena būs 80–100 eiro par to vienu mazo stūrīti. Bet viss atkarīgs no nodiluma pakāpes. Tāda īsta zobu restaurācija jau ir visas zobu rindas atjaunošana, jo dilst palēnām visi zobi, nevis tikai viens vai divi. Tātad izmaksas būs individuālas – atkarībā no darba apjoma.

Plus nakts kapītes pasūtīšana?

Jā, jo tā pasargā no tālākas zobu dilšanas naktī. Šobrīd tā maksā 120 eiro. Un atkal var atgādināt, cik svarīgi, lai jau no bērnības ir savs zobārsts, lai veidojas uzticība un nav bailes. Visu laiku rūpējoties par zobiem, var lieliski izvairīties no tādām lielām sekām un arī izmaksām.

Un ko darīt, ja noberzta zoba emalja pie smaganām?

Kad emalja nodilst pie smaganām, tur tad bieži veidojas tāds izteikts jutīgums. Tas var būt pat pie neliela nodiluma. Emaljas dilšanu var veicināt bieža skāba uztura lietošana. Augļi, gāzētie dzērieni, vīns. Tās arī ir sekas pastiprinātai zobu sakošanai, griešanai. Kā arī bieži vien tās ir sekas tam, ka kāds zobs ir izrauts un pārējie zobi ieliecas uz iekšu, un rezultātā zoba ārējā virsma pie smaganas nodilst. Tāpēc jau ir tik svarīgi pēc iespējas saglabāt zobus, nevis izraut. Bieži vien zobus izrauj, jo tie it kā ir par “ciešu”, un liekas, ka tiem visiem mutē nav vietas. Izrauj, lai varētu taisnot. Bet zoba izraušana vienmēr radīs sekas blakuszobiem, un visbiežāk tās sākas tieši ar emaljas nodilumu pie smaganas pārslodzes rezultātā. Es gribētu uzsvērt, ka ļoti svarīgi ir nepiekrist zobu raušanai, ir sevišķi, ja tie ir veseli zobi.

Bet kā tad cilvēks pats var novērtēt – vesels zobs vai slims un izraujams?

Ja zobs ir slims, tā ir cita lieta. Bet, kā jau teicu, bieži vien cilvēki grib izraut zobu, jo tas, piemēram, ir šķībs. Bet mūsdienās ir iespējams zobus taisnot un regulēt arī bez izraušanas. Par to vajag interesēties, ir dažādas iespējas. Jā, ir situācijas, kad zobam ir ļoti liels iekaisums un to vairs nav iespējams ārstēt. Par to vienmēr jāpārliecinās, veicot rentgena diagnostiku. Vai arī zoba audi ir zuduši līdz smaganai vai pat zem smaganas – tad, jā, nav citas iespējas, kā zobu izraut un aizvietot trūkstošo zobu. Vislabāk – ar implantu. Reizēm viens zobārsts pasaka, ka neko vairs nevar darīt un labot, zobs jārauj ārā. Bet tad ir vērts apmeklēt citu speciālistu un dzirdēt arī viņa viedokli. Jo arī iekaisumus ļoti labi var ārstēt. Ja ir sarežģīts gadījums, tad pacientu sūtām pie endodontista, kas veic ļoti sarežģītu kanālu ārstēšanu, un zobu izdodas saglabāt mutē un zobu rindā. Protams, ne visu var izārstēt.

Ja zobi vairs vispār neapmierina – nav balti, ir nodilums, kādam zobam noberzta emalja, vārdu sakot, viss ir slikti. Kā atgūt to skaisto, veselo smaidu?

Zobi dzeltē un kļūst tumšāki arī tāpēc, ka pastiprināti nodilst. Ir iespējams zobus balināt, lai tie atgūtu savu sākotnējo krāsu. Jo visiem cilvēkiem 20 gadu vecumā ir gaišāki zobi nekā 40 un 50 gados. Iekrāsošanās ar ēdienu un dzērieniem ir dabisks process, un ar balināšanu to var ļoti vienkārši atjaunot kādreizējā izskatā. Es atzīstu zobu balināšanu ar balināšanas kapītēm. Pāris reizes mājās uzliekot naktī uz zobiem balināšanas gelu, cilvēks var atgūt savu sākotnējo zobu krāsu. Un, kad krāsa ir atjaunota, var tālāk veikt nepieciešamos uzlabojumus, piemēram, restaurāciju. Es atbalstu pēc iespējas mazāku iejaukšanos zoba struktūrā, mazinvazīvu zobārstniecību, pēc iespējas saudzējot zobu audus. Ja zobam ir vecas plombas vai bojājumi, tad mainīt tikai plombas un atjaunot zobu ar restaurāciju, ar plombēšanu. Lai veselie zoba audi tiek saudzēti. Otrs veids, kā atjaunot zobu izskatu, ir ar kroņiem, ko es tomēr neiesaku, ja ir dzīvi zobi, jo tad audos ir lielāka iejaukšanās – ir jānoslīpē veseli zobi. Zobu emalja tiek zaudēta, un tas ir neatgriezeniski. Kronis ir mākslīgs porcelāna vai cirkonija materiāls, ko uzliek zobam, kas apslīpēts no visām virsmām. Vēl viens variants ir venīri. Kad priekšzobus apslīpē tikai no priekšējās virsmas un uzliek porcelāna plāksnīti priekšā.

Cik ilgi turas kroņi?

Mūžīgs medicīnā nav nekas. Kroņu gadījumā viss atkarīgs no slodzes mutē. Ja cilvēks stipri griež zobus, kroņiem arī var nodrupt maliņas. Tas atkarīgs no kopējā mutes stāvokļa. Ja ir pilnas zobu rindas, kroņi labi kalpo. Vidēji var prognozēt 10 gadus, bet bieži vien tie kalpo arī ilgāk. Vienīgi reizēm pie pārslodzēm atkāpjas smagana, un tad kļūst redzama kronīša piestiprināšanas vieta pie zoba un rodas estētiska vajadzība kroni mainīt. Tas, cik ilgi kronis kalpos, ir ļoti individuāli un nekad nebūs visiem vienādi. Kroņu izmaksas ir apmēram 500 eiro vienam zobam, plus vēl labošanas izdevumi, pagaidu kronītis.

Vai ir pacienti, kas grib visus zobus aizvietot ar implantiem? Dārgi, bet varbūt vislabākais veids?

Vislabākais, atkārtošos, ir saglabāt savus zobus. Reizēm ir situācijas, kad zobu stāvoklis ir tāds, ka tas vairs nav iespējams. Nav iespējams ne ārstēt, ne restaurēt. Šādas situācijas gadās. Tad katru gadījumu skatās individuāli. Izstrādā ārstēšanas plānu sadarbībā ar sejas žokļu ķirurgu, veic 3D datortomogrāfiju, izpēta kaula dziļumu un biezumu un sadarbībā ar implantologu izstrādā plānu. Izvērtē, cik implantus var ievietot. Ja zobi ir jāizrauj, gatavo pagaidu izņemamu protēzi, kamēr tiks ievietoti implanti. Kad implanti kaulā pilnībā ieauguši, veic protezēšanu uz implantiem – tiek gatavotas vai nu neizņemamas vai izņemamas protēzes, un cilvēks tiek pie jauna smaida. Ja vien šādiem zobiem nav lielas pārslodzes, var cerēt uz ilglaicīgu rezultātu. Bet arī implantu mūžs atkarīgs no kopējā veselības stāvokļa. Ja ir cukura diabēts, slikta zobu higiēna, kā arī lieliem smēķētājiem, ir sliktāka implantu iedzīšanas prognoze.

Cik maksā implants?

Šobrīd no 650 eiro par vienu implantu. Papildu izmaksas būs, ja nepieciešama kaula pieaudzēšana, tas ir individuāls jautājums. Plus kronis 650 eiro.

Kāpēc implants jāliek pēc iespējas ātrāk pēc zoba izraušanas? Vai vietā, kas desmit gadus bijusi tukša, implantu vispār var ielikt?

Tas atkal ir individuāls jautājums. Parasti, kad zobs tiek izrauts un netiek aizvietots, sākas kaula atrofija izrautā zoba rajonā. Kaula apjoms samazinās – kauls šajā vietā kļūst plānāks un zemāks. Citreiz jau divu gadu laikā ir ļoti izteikts kaula zudums, bet ir situācijas, kad arī pēc vairākiem gadiem – pieciem, septiņiem vai pat desmit – kaula biezums tomēr ir pietiekams, lai ievietotu implantu. Bet, jā, vislabāk zobu aizvietot tuvākajā laikā pēc izraušanas. Un tuvākais laiks ir apmēram seši mēneši līdz gads. Tad ir ļoti laba prognoze, ka kauls vēl tur ir pietiekamā apjomā.

Cik bieži notiek tā, ka organisms implantu nepieņem?

Pēc statistikas 95–97 % gadījumu ir ļoti labs rezultāts. Negatīvie gadījumi parasti saistīti tieši ar vispārējo veselības stāvokli vai implanta pārslodzi.

Par kroņiem un venīriem turpinot, kas notiek ar zoba bojāšanos, ja no ārpuses zobam uzlikts mākslīgs materiāls? Vai zobs var bojāties “no iekšas”?

Kronīši mūsdienās ir gatavoti ļoti, ļoti precīzi. Zobs ir precīzā formā apslīpēts, un kronis tam pieguļ arī ļoti precīzi. Kad kronītis ir precīzi uzcementēts, tur netiek klāt ne ēdiens, ne dzēriens, un bojāšanās praktiski nav iespējama. Savukārt venīri zobiem tiek uzlikti tikai no priekšpuses, no iekšpuses ir brīvi zobu audi. Tur ēdiens tiek klāt. Tālākais atkarīgs no kopšanas un regulāras higiēnista apmeklēšanas. Ja cilvēkam ir izteikta zobu griešana, nodilums, tad venīri gan nebūtu labākais veids, kā uzlabot priekšzobus. Ir risks, ka, griežot zobus, venīrs vienkārši atlīmēsies. Zobu griezējiem labāk izvēlēties kroņus vai zobu restaurāciju.

Vai pēc venīriem vairs nav atpakaļceļa?

Zobu priekšējā emalja ir noslīpēta, jā. Ja izvēle bijusi venīrs, tad parasti šī izvēle arī turpinās tālāk. Ja kaut kas notiek, liek jaunu venīru.

Un cik šis prieks maksā?

Arī sākot no 500 eiro zobam.

Bet kā cilvēkam izvēlēties – kroni vai venīru?

Tāpēc jau sākumā ir konsultācija. Vismaz stundu gara. Tiek piedāvāti dažādi ārstēšanas plāni, un kopā ar zobārstu pieņemts lēmums. Zobārsts izstāsta, kādi jūsu gadījumā ir plusi, kādi mīnusi. Zobārsts ir kompetents piedāvāt risinājumus, bet pacients ir spējīgs pieņemt savu lēmumu. Cilvēka izvēle var būt noteikta, ietekmējoties no draugu padomiem vai reklāmām, bet labāk tomēr konsultēties ar zobārstu. Tāpēc jau zobārsti visu mūžu mācās, apmeklē konferences, lai iepazītos ar labākajiem risinājumiem katrai situācijai.

Protēzes vēl mūsdienās liek?

Izņemamās? Protams! Viens no trūkstoša zoba vai zobu aizvietošanas veidiem ir izņemama protēze vai platīte. Tas ir lētāks un ātrāks veids nekā implanti. Piemēram, ja zaudēts priekšzobs, paies vismaz 3–4 mēneši, līdz pacients tiks pie kroņa uz implanta, un tikmēr palīdzēs izņemama protēze. Jāņem gan vērā, ka platīte rada diezgan lielu diskomfortu. Uz sānu zobiem ir āķīši, platīte ēdot kustas, tur iet garām ēdiens… Platīte var traucēt ēst, var traucēt dikcijai. Tas nav bez diskomforta, tāpēc mūsdienās nav ļoti pieprasīti. Toties lēti – sākot apmēram no 300 eiro par izņemamu platīti.

Tagad moderni mainīt vecās sudraba plombas pret jaunām un baltām. Kāds ir jūsu viedoklis?

Tas ir jāvērtē. Ja tā plomba ir jau ilgus gadus kalpojusi, bieži vien starp plombu un zobu izveidojušās spraugas, kur iet iekšā ēdiens, vairojas mikrobi. Un zem šīs vecās plombas var būt bojāti zoba audi, ko tā uz aci nemaz neredz. Reizēm cilvēks grib mainīt vecās sudraba plombas tikai estētisku iemelsu dēļ, un arī tas ir pieņemami, jo sudraba plombas nav labvēlīgas zoba audiem. Tas ir metāls, kas ir cietāks par zobu, – jo lielāka plomba, jo lielāku spiedienu tā rada uz zoba sieniņām. Bieži vien tieši sudraba plombas ir iemesls zoba emaljas ieplaisāšanai. Sudraba plomba nav labs risinājums. Bet visiem obligāti tās nav jāmaina, tas atkal jāskatās individuāli.

Tagad sudraba plombas vēl liek?

Es tās nelieku jau vismaz 10 gadus, bet ir klīnikas, kur tās joprojām liek. Jāzina gan, ka sudraba plombas ir arī toksiskas, tās satur dzīvsudrabu.

Kāpēc tad kāds tās joprojām liek?

Grūti spriest. Ir zobārsti, kas pieraduši tās likt. Kas uzskata, ka nekas traks jau tas nav – izturīgs, labs un lēts materiāls. Ar sudraba plombu zobus arī var saplombēt ātrāk. Tai tīri tehniski jāvelta mazāk laika. Balto kompozītplombu liek pa slānīšiem, un katrs slānītis jāgaismo. Eiropā visu laiku grasās sudraba plombas aizliegt, bet aizliegtas tās joprojām nav. Tikai bērniem un grūtniecēm nerekomendē.

No rīta labāk zobus tīrīt pirms vai pēc ēšanas?

Arī par šo viedokļi dalās. Es uzskatu, ka zobi no rīta jātīra pirms ēšanas, jo naktī uz zobiem un mēles izveidojies mikrobu slānis, ko vajag notīrīt.

Ko varētu saukt par pārcenšanos, tīrot zobus?

Zobu tīrīšanai vajag izvēlēties mīkstu birstīti un vislabāk tomēr arī maigākas zobu pastas, kas domātas jutīgiem zobiem. Tad tās nav abrazīvas. Zobu tīrīšanā nevajag lietot lielu spēku, jātīra saudzīgi un ar nelielu uzspiedienu. Ieteikums tīrīt zobus divreiz dienā ar fluoru saturošām zobu pastām.

Kāpēc vispār ražo arī cietas birstes?

Es tiešām neizprotu, kāpēc ražo tās cietās zobu birstes. Visticamāk, ražotāji vienkārši grib un ražo. Bet zobārsti vienmēr iesaka mīkstas. Jo katru virsmu, regulāri beržot, var noberzt. Cieta zobu birste ietekmē gan emalju, gan smaganas. Un pārlieku liels spiediens uz smaganām jau rada traumatisku efektu. Es arī nezinu, kāpēc ražo zobu pastas bez fluora, ja zobārsti visā pasaulē iesaka lietot ar fluoru. Fluors ļoti nepieciešams zoba emaljas stiprināšanai.

Kāds tagad ir uzskats – fluora tabletes bērniem ir jādod?

Bērniem noteikti iesaka tīrīt zobus ar fluoru saturošām zobu pastām, pastu pēc tīrīšanas tikai izspļaujot un neskalojot muti ar ūdeni. Fluora tabletes iesaka tikai tiem bērniem, kam kariesa izplatība mutē ir augsta. Svarīgi, kā jau teicu, ir zobus mazam bērnam pārtīrīt. Pie labas zobu kopšanas kariesa izplatība ir ļoti zema! Vēl zobu bojāšanos ietekmē sakodiena īpatnības, piemēram, ja zobi ir ļoti cieši, vairāk bojāsies virsmas starp zobiem. Arī, ja ir ļoti “dziļš” sakodiens, veidojas pārslodze uz kādu zobu grupu un arī zobi var vairāk bojāties. Tāpēc svarīgi jau mazotnē izvērtēt, vai bērnam ir pareizs sakodiens. To arī no mazotnes var koriģēt.

Kāpēc pareizs sakodiens ir tik svarīgs?

Zobi un pareizs sakodiens ir sejas karkass. Pie pareiza sakodiena pilnas zobu rindas ir skaistas sejas proporcijas. Katrs zobs ir svarīgs visā organisma sistēmā. Zobiem ir tieša saistība ar iekšējo orgānu veselību. Pareizam sakodienam ir svarīga loma labā smadzeņu darbībā, to asins apgādē. Pareizs sakodiens veicina pareizu – deguna – elpošanu, brīvus elpceļus. Ar pareizu sakodienu ir pareiza stāja, kas ir svarīgi mugurkaula veselībai. Tātad – tas ir visas veselības pamatā. Sakodienu iespējams uzlabot jebkurā vecumā.

Zobu skalošanas līdzekļi – vajag vai ne?

Šajos līdzekļos bieži vien klāt ir alkohols vai citas ķīmiskas vielas. Es neatbalstu to lietošanu. Mutē ir dabiskā mikroflora, kurai tur arī jābūt, bet ar skalošanas līdzekļiem tā visu laiku tiek mākslīgi nomākta. Pēc zobu higiēnas var lietot šādus līdzekļus, lai smaganas nomierinās, bet ikdienā nevajag. Ir pētījumi, kas apgalvo, ka to ilgstoša lietošana var ietekmēt pat cilvēka asinsspiedienu.

Elektriskā zobu birste – lieka ekstra vai tiešām labāka tīrīšana zobiem?

Elektriskā zobu birste būs ļoti labs ieguldījums zobu profilaksē un zobu veselībā. Tā rotē un izdara savu darbu daudzkārt labāk, nekā kustinot to ar roku. Viennozīmīgi, ka rezultāts būs labāks. Taču vislabāko elektrisko zobu birsti arī jāmāk pareizi izmantot. Jo es esmu redzējusi, ka cilvēks ar elektrisko zobu birsti nav pietiekami labi iztīrījis zobus. Tātad viņam ir jāmācās to pareizi pielikt pie zoba, pie smaganas. Pareizā leņķī. Un ir cilvēki, kas spēj perfekti iztīrīt zobus arī ar parasto zobu birsti. Vajadzīga tikai vēlēšanās un centība, tad zobi būs spoži!

Visbeidzot – kā veidojas cena? Kāpēc dažādās zobārstniecības klīnikās var būt tik stipri atšķirīgas viena un tā paša pakalpojuma cenas?

Ar ļoti zemu cenu kaut kas tiek ekonomēts. Ir zobārstniecības, kur pieraksta laiks ir tikai 30 minūtes. Dažreiz vienam cilvēkam tiek veltītas tikai 15 minūtes… Jāsaprot, ka tas nav pietiekami, lai veiktu pilnu mutes dobuma diagnostiku. Kur nu vēl paspēt 15 minūtēs salabot zobu… Tātad cenu var samazināt uz vizītes laika rēķina. Uz ko vēl? Varbūt tiek izmantoti lētāki materiāli. Tālāk jau cena veidojas no aparatūras kvalitātes un no ārsta kompetences, kā ārsts pats savu pakalpojumu un zināšanas novērtē.

Raksts publicēts: 100 LABI PADOMI PAR VESELĪBU Nr. 2 2022

Dr. Mālmanes zobārstniecība 

+ 371 26417702

info@malmane.lv

Artilērijas iela 22, Rīga, LV-1001

Facebook.com/MalmanesZobarstnieciba

malmane.lv