Sievietes dzīve sastāv no vairākiem būtiskiem posmiem – jaundzimušā un zīdaiņa periods, vecums līdz pubertātei, pubertāte, reproduktīvais periods un menopauze –, un katrā no šiem posmiem sievietes ķermenis piedzīvo ievērojamas pārmaiņas. Katrs dzīves posms prasa individuālu pieeju sievietes veselības aprūpei – bērnībā uzmanība jāpievērš pareizai higiēnai un veselības attīstībai, pubertātē būtiska ir hormonālā līdzsvara uzraudzība, savukārt reproduktīvajā periodā īpaši svarīga ir grūtniecības plānošana un regulāras profilaktiskās pārbaudes. Pirmais ginekologa apmeklējums ieteicams ap 13–15 gadu vecumu vai pēc pirmo menstruāciju sākuma, lai izvērtētu jaunās sievietes reproduktīvo veselību. Olnīcu bioloģiskā novecošanās sākas jau pēc 35 gadu vecuma, būtiski samazinot spēju radīt pēcnācējus 7–10 gadus pirms menopauzes. Menopauze vidēji iestājas 49–51 gada vecumā, un pārejas periods sākas ap 40 gadu vecumu, ilgstot vidēji 10 gadus. Šajā laikā pakāpeniski samazinās olnīcu aktivitāte, beidzas menstruācijas un dzimumhormonu – estrogēna, progesterona, testosterona un citu hormonu – daudzums organismā. Menopauzes iestāšanās nozīmē pilnīgu dzimumorgānu hormonālās un fizioloģiskās funkcijas izsīkšanu, tāpēc šajā posmā īpaši būtisks ir veselīgs dzīvesveids un speciālistu ieteikumu ievērošana, lai sieviete varētu saglabāt savu dzīves kvalitāti un justos labi savā ķermenī. 

Kas notiek ar sievietes ķermeni menopauzes laikā?

Autors: Shutterstock.com

Mēs visi zinām, ka, iestājoties menopauzei, sievietei pazūd mēnešreizes, bet tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, ar ko ir jāsaskaras ikvienai sievietei, kas ir sasniegusi menopauzes vecumu. Menopauzes laikā notiek būtiskas izmaiņas hormonālajā līdzsvarā, kas ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī visu ķermeni. Samazinās bazālais metabolisms jeb vielmaiņas ātrums, kas bieži veicina svara pieaugumu un grūtības uzturēt iepriekšējo ķermeņa formu. Tas nozīmē, ka, saglabājot iepriekšējo dzīvesveidu un uztura paradumus, sievietei var palielināties ķermeņa masa. Tāpat samazinās testosterona un DHEA hormonu ražošana ķermenī,  kas negatīvi  ietekmē muskuļu masas sarukumu un enerģijas līmeni. Var mainīties arī tauku izvietojums ķermenī, un sievietes figūra no bumbiera formas bieži kļūst par ābolveida, palielinoties tauku daudzumam vēdera rajonā. Turklāt mainās arī holesterīna frakciju attiecība – samazinās “labā holesterīna” (ABL) līmenis un paaugstinās “sliktā holesterīna” (ZBL) līmenis, kā arī triglicerīdu līmenis, kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku. Samazinās insulīna jutība, un pieaug insulīnrezistence, kas var novest pie paaugstināta asinsspiediena un pastiprinātām iekaisuma reakcijām. Šīs izmaiņas organismā prasa pastiprinātu uzmanību sievietes veselībai, koncentrējot uzmanību uz regulārām veselības pārbaudēm, fiziskām aktivitātēm un sabalansētu uzturu.  

Kā savlaicīgi atpazīt menopauzi?

Lai arī iepriekš minētie menopauzes simptomi var šķist ļoti biedējoši, tas nebūt nenozīmē, ka sievietei pēc menopauzes vairs nevar būt augsta dzīves kvalitāte un laba pašsajūta. Ir svarīgi agrīni atpazīt pirmos menopauzes simptomus un rīkoties. Viena no pirmajām pazīmēm ir neregulāras menstruācijas, kad cikls pakāpeniski pagarinās, sasniedzot pat 60–90 dienu. Jāpievērš uzmanība arī citiem menopauzes priekšvēstnešiem – karstuma viļņiem, svīšanai naktī, miega traucējumiem, trauksmei vai depresijai, kā arī atmiņas un koncentrēšanās spēju zudumam. Dažkārt tiek novērota arī seksuāla disfunkcija, kas negatīvi ietekmē sievietes emocionālo un fizisko labsajūtu.

Lai saglabātu labu pašsajūtu, menopauzes laikā svarīgi ir veikt dzīvesveida korekcijas. Veselīgs, sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes palīdzēs uzturēt gan ķermeni, gan prātu labā formā. Papildu risinājumi menopauzes simptomu ārstēšanai ietver menopauzes hormonālo terapiju un dažādus nehormonālos līdzekļus. Nevajag par zemu novērtēt augu valsts preparātus – fitoestrogēni, piemēram, sojas izoflavoni kopā ar laktobaktērijām, magnolijas ekstrakts, ziedputekšņu ekstrakts un ķekarainā sudrabsvece ir daži no preparātiem, kas var mazināt menopauzes simptomus. Arī neinvazīvās estētiskās ginekoloģijas metodes, piemēram, CO2 lāzers vai hialuronskābes filleru injekcijas, var uzlabot intīmās zonas komfortu un funkcionalitāti, sniedzot sievietēm pārliecību un dzīves kvalitāti šajā dzīves posmā.

Sastopoties ar pirmajiem menopauzes simptomiem, aicinām sievietes tos neignorēt, bet savlaicīgi vērsties pie ginekologa, lai kopīgi izstrādātu ārstēšanās plānu šo simptomu mazināšanai! Dinsbergas klīnika piedāvā kompleksu pieeju sievietes veselībai, lai jūs jebkurā dzīves posmā justos labi savā ķermenī!