Kārtis ir viens no populārākajiem spēļu veidiem jau kopš seniem laikiem. Spēļu kāršu precīza izcelsme joprojām ir zinātnieku diskusiju objekts, un pat labākās teorijas vairāk balstās uz spekulācijām, nevis pierādījumiem. Populārākās kāršu spēles laika gaitā turpina mainīties, taču daudzi nemaz nezina to aizsākumus.

Agrīnā vēsture

Kāršu spēles tika izgudrotas Senajā Ķīnā. Tam ir atrasti pierādījumi Ķīnā jau 9. gadsimtā Tanu dinastijas laikā (618.–907. gads). Pirmā atsauce uz kāršu spēli pasaules vēsturē ir datēta ne vēlāk kā 9. gadsimtā, kad Tanu dinastijas rakstnieka Su E sarakstītajā Duyang dažādo preču kolekcijā aprakstīta princese Tongčana (Tongchang) spēlējam “lapu spēli”. Savukārt Sunu (Song) dinastijas (960.–1279. gadam) zinātnieks Oujangs Šju (Ouyang Xiu) (1007.–1072. gads) apgalvoja, ka spēļu kārtis un kāršu spēles pastāv vismaz kopš Tanu dinastijas vidus, un saistīja to izgudrojumu ar vienlaicīgu attīstību, izmantojot loksnes vai lapas, nevis papīra ruļļus rakstīšanai. Tiek uzskatīts, ka pirmo zināmo grāmatu par kārtīm ar nosaukumu “Yezi Gexi” ir sarakstījusi Tangas laikmeta sieviete.

Minu (Myng) dinastijas laikā (1368.–1644. gadam) spēļu kāršu sejās plaši tika attēloti varoņi no tādiem populāriem romāniem kā “Water Margin”. Līdz 11. gadsimtam spēļu kārtis jau varēja atrast visā Āzijas kontinentā.

Senajā ķīniešu laikmetā pastāvēja dažādas “naudas kārtis”. Līdz ar to ir uzskats, ka pirmās kārtis varēja būt īsta papīra valūta, kas bija gan spēļu instrumenti, gan likmes, uz kurām tika spēlēts, tāpat kā tirdzniecības kāršu spēlēs. Mūsdienu Madžonga (Mahjong) flīžu dizains, iespējams, ir attīstījies no šīm agrākajām spēļu kārtīm. Tomēr pastāv iespējamība arī, ka pirmais kāršu komplekts, kas jebkad tika izdrukāts, bija ķīniešu domino, kura kārtīs varam redzēt visas 21 kauliņu pāra kombināciju.

Ievads Eiropā

Spēļu kārtis Eiropā pirmo reizi ienāca 14. gadsimta beigās, iespējams, no Ēģiptes mameluki (vergi un karavīri), kuru izmantotie kāršu masti ir ļoti līdzīgi Taro kāršu elementiem. Pirmā dokumentālā liecība ir aizliegums tās izmantot 1367. gadā Bernē, Šveicē. Ir liecības par plašu spēļu kāršu izmantošanu Eiropā no 1377. gada.

Mameluku kavā bija 52 kārtis, kas sastāvēja no četriem mastiem: polo nūjām, monētām, zobeniem un krūzēm. Pilnu Mameluku spēļu kāršu paku 1939. gadā Topkapi pilī, Stambulā, atklāja Leo Majers (Leo Mayer). Šis konkrētais komplekts netika izgatavots pirms 1400. gada. Starp kārtīm bija daudzi attēli ar Višnu dievu. Nav zināms, vai šīs kārtis ietekmēja Ganjifa spēlē izmantotais indiešu kāršu dizainu, vai arī šo spēli ietekmēja Indijas kārtis. Neatkarīgi no tā, Indijas kārtīm ir daudz atšķirīgu iezīmju: tās ir apaļas, parasti ar roku apgleznotas ar sarežģītu dizainu, un tajās ir vairāk nekā četri masti.