Latviešu tautas tērpi

Latviešu tautas tērpi ir bijuši un joprojām ir ar lielu simbolisku nozīmi nacionālās vērtības un kultūras mantojuma saglabāšanā un kopējās sabiedriskās apziņas veidošanā. Mūsdienās latviešu tautas tērpi tiek nēsāti ne tikai valsts, bet arī personiskos svētkos. Tautas tērps atspoguļo ne tikai statusu, bet arī izcelsmi no konkrēta reģiona un tā tradīcijas.

Latviešu tautas tērpi iedalāmi divos īpašo tradīciju vēsturiskos periodos, kas tos raksturo. Pirmais periods ir laikā no 7. līdz 13. gadsimtam – šos tērpus sauc par arheoloģiskajiem tērpiem. Otrais periods ir 18. un 19. gadsimts – tie ir etnogrāfiskie tērpi.

Latviešu tautas tērpi visbiežāk tiek vilkti Jāņos un Līgo svētkos, Dziesmu un deju svētkos, kā arī citos nozīmīgos notikumos.

Tautas tērpi

Tautas tērpi ir ar simbolisku nozīmi – tie saglabā nacionālās vērtības un kultūras mantojumu, veido sabiedrisko apziņu un atspoguļo statusu un izcelsmi. Tautas tērpi ir atšķirīgi – visvairāk atšķirības nosaka novads, no kura tērps nācis. Latvijā ir pieci lieli novadi – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija un Latgale –, un katram no tiem ir savas īpašas tradīcijas – arī apģērba kultūrā. Visvairāk atšķiras sieviešu tautas tērpi – krāsu gammās, kompozīcijās, izšuvumos un piegriezumos. Katrā novadā atšķiras jostas, zeķes, dūraiņi un villaines.

Tautas tērpi ietver sevī kreklus, villaines, jakas, brunčus, vestes, vīru "svārkus". No metāla tiek izgatavotas rotas, un no ādas – jostas un pastalas. Tautas tērpi tiek veidoti vairāku  mākslas meistaru darba rezultātā.

Kad tuvojas kāds svētku laiks, cilvēkiem rodas interese par tautas tērpu nomu. "ANVI AM" piedāvā iznomāt sievietēm svītrainos brunčus, ņieburus un kreklus. Vīriešiem nomā pieejamas vestes, "svārki" un krekli.

Tautas tērpu izgatavošana

Tautas tērpu izgatavošana ļauj radīt tieši sev individuāli veidotu tērpu, kas perfekti piestāvēs un pieguls augumam.

Tautas tērpu izgatavošana tiek realizēta vairāku mākslas meistaru vadībā. Čaklas rokdarbnieces gatavo krāšņus pērlīšu vainagus, rotā kreklus un villaines. Prasmīgas piegriezējas un šuvējas šuj ņieburus, jakas, brunčus un vīru vestes, vīru "svārkus". Audējas auž daudzkrāsainus, košus tautiskos audumus, jostas. Metāla apstrādes meistari gatavo rotas, ādas apstrādes meistari – jostas un pastalas.

Tautas tērpu izgatavošana paredzēta gan individuāliem, gan kolektīviem pasūtītājiem, gan pieaugušajiem, gan bērniem. Katrs pasūtījums tiek izskatīts un veidots vienreizīgs. Ietekmējoties no etnogrāfijas materiāliem, ir iespējami arī savlaicīgāki piedāvājumi.

Linu auduma kleitas

Linu auduma kleitas – klasiska, dabīga materiāla apģērba gabals, kas izskatīsies nevainojami un piestāvēs jebkurai sievietei vai meitenei. Linu audumu sāka izmantot pirms tūkstošiem gadu, bet arī mūsdienās tas nav zaudējis savu popularitāti. Pēdējā laikā tā ir pat palielinājusies, pateicoties savam dabīgumam un unikālajām īpašībām.

Linu auduma kleitas, tāpat kā jebkurš apģērbs, kas veidots no lina, ir gaisa caurlaidīgas un ar antiseptiskām īpašībām. Tās kalpos ilgu laiku, jo audums ir izturīgs.

"ANVI AM", pētot etnogrāfiskos materiālus, radās ideja veidot lina apģērbu bērniem valkāšanai ikdienā. Piedāvājumā ir lina auduma krekli, bikses puišiem un linu auduma kleitas meitenēm. Apģērbā ir izmantotas arī lina mežģīnes, izšuvumi un tamborējumi. Šīs idejas izmanto arī kolektīvi savām vajadzībām. Tērpi tiek piedāvāti bērniem no zīdaiņu vecuma līdz 7–8 gadu vecumam.